Latvijas Ebreju kopiena aicina uz piemiņas pasākumiem.
Jūnija beigās un jūlija sākumā Latvijas Ebreju kopiena rīkos piemiņas un kultūras pasākumu ciklu, kas veltīts Holokausta sākuma Latvijā 85. gadadienai. Tā kā šogad 4. jūlijs iekrīt sestdienā, cienot ebreju reliģisko tradīciju, galvenā piemiņas ceremonija notiks piektdien, 3. jūlijā.
- jūlijs ieņem īpašu vietu Latvijas vēsturē. Tieši šajā dienā 1941. gadā Rīgā tika nodedzinātas sinagogas, tostarp Lielā Horālā sinagoga, bet nacistu un viņu vietējo līdzskrējēju organizētie grautiņi un slepkavības iezīmēja Latvijas ebreju masveida iznīcināšanas sākumu. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šī diena oficiāli tika noteikta par Holokausta upuru piemiņas dienu.
Latvijas Ebreju kopiena aicina Rīgas iedzīvotājus, pilsētas viesus un ikvienu interesentu pievienoties piemiņas pasākumiem, kopā pieminēt vienu no traģiskākajām lappusēm mūsu valsts vēsturē un godināt tās upurus.
PIEMIŅAS PASĀKUMU PROGRAMMA
- jūnijs, plkst. 19.00. Piemiņas pasākumu ciklu atklās valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga un franču diriģentes Marī Selerjē koncerts, kas veltīts nacisma un padomju represiju upuru piemiņai. Programmā skanēs 20. gadsimta komponistu darbi, kuru dzīves un daiļrade bija cieši saistītas ar totalitāro režīmu laikmeta traģiskajiem notikumiem.
Koncertprogramma aicina aizdomāties par mākslas lomu vēsturisku katastrofu laikā un par to, kā atmiņa palīdz sabiedrībai pretoties jaunām totalitārisma izpausmēm.
Norises vieta: Skolas iela 6, Rīga.
Ieeja bez maksas.
- jūlijs, plkst. 15.30–16.30. Mazjumpravmuižā, Ķengaragā, notiks piemiņas ceremonija, kas veltīta Jungfernhofas nometnes upuriem.
Šī vieta ir saistīta ar vienu no mazāk zināmajām Holokausta lappusēm Latvijā: 1941. gada ziemā uz šejieni tika deportēti gandrīz četri tūkstoši ebreju no Vācijas un Austrijas, no kuriem izdzīvoja tikai 148 cilvēki.
Ceremonijā piedalīsies nometnes ieslodzīto pēcteči no dažādām pasaules valstīm, kā arī Vācijas un Austrijas pašvaldību pārstāvji no vietām, no kurām savulaik tika deportēti nometnes ieslodzītie.
Jungfernhofa ir viena no pēdējām nozīmīgajām Holokausta piemiņas vietām Latvijā, kuras vēsture joprojām ir maz zināma plašākai sabiedrībai. Piemiņas pasākuma mērķis ir atgādināt par cilvēkiem, kuru likteņi bija saistīti ar šo vietu, un atgriezt šo vēsturi kolektīvajai atmiņai.
Daudzi pazīst Mazjumpravmuižu kā vietu pastaigām, atpūtai un piknikiem, taču tikai retais zina, ka tieši šeit atrodas viena no nozīmīgākajām Holokausta piemiņas vietām Latvijā. Šī ceremonija ir iespēja iepazīt šīs vietas vēsturi, izprast, kā pagātnes notikumi ir veidojuši vidi, kurā dzīvojam šodien, un kopīgi godināt to cilvēku piemiņu, kuru likteņi bija saistīti ar šo vietu.
Aicinām ikvienu interesentu pievienoties piemiņas ceremonijai! Uz pasākuma norises vietu var nokļūt ar 7. un 14. tramvaju (pietura Ikšķiles iela), kā arī ar 15., 31. un 49. autobusu.
-
jūlijs, plkst. 10.00. Biķernieku mežā notiks piemiņas pasākums, kas veltīts nacisma upuru memoriāla 25. gadadienai. Memoriāla izveidē piedalījās Vācija, Austrija un Latvija, un šodien tā ir viena no nozīmīgākajām piemiņas vietām desmitiem tūkstošu nacistu okupācijas laikā nogalināto cilvēku piemiņai, tostarp ebrejiem, kuri tika deportēti uz Rīgu no dažādām Eiropas valstīm.
-
jūlijs, plkst. 12.00. Pie memoriāla Lielās Horālās sinagogas vietā notiks tradicionālā valsts piemiņas ceremonija Holokausta upuru piemiņai, piedaloties Latvijas valsts augstākajām amatpersonām, diplomātiskā korpusa pārstāvjiem, ebreju kopienai un ārvalstu viesiem.
Tieši 1941. gada jūlija notikumi iezīmēja Latvijas ebreju masveida iznīcināšanas sākumu. 4. jūlijā Rīgā tika nodedzinātas sinagogas, tostarp Lielā Horālā sinagoga, bet nacistu un viņu vietējo līdzskrējēju organizētie grautiņi un slepkavības atklāja vienu no traģiskākajām lappusēm Latvijas vēsturē.
Tajā pašā dienā laikrakstā Tēvija tika publicēts aicinājums „visiem nacionāli domājošiem latviešiem, kuri vēlas piedalīties mūsu zemes attīrīšanā no kaitīgajiem elementiem”, pievienoties Arāja komandai. Sinagogu dedzināšana, kas faktiski kalpoja par ilustrāciju šim aicinājumam, demonstrēja, ka ebreji ir pasludināti ārpus likuma un uz viņiem vairs neattiecas parastās cilvēciskās normas.
Tāpēc 4. jūlijs tiek uzskatīts par būtisku robežšķirtni Latvijas Holokausta vēsturē un galveno valsts piemiņas dienu, kad pieminam Latvijas Holokausta upurus.
Aicinām pievienoties un godināt bojāgājušo piemiņu.
Adrese: Emīlijas Benjamiņas iela 9/Dzirnavu iela 124, Rīga.
Holokausta piemiņa nav tikai bojāgājušo pieminēšana. Tā ir daļa no Latvijas kopējās vēsturiskās atmiņas un atgādinājums par to, pie kā var novest naids, dehumanizācija un vienaldzība.
