Šā gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas gaisa telpā fiksēti 510 globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) traucējumi, kas ir par 4,5% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, aģentūrai LETA pavēstīja VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS).
Maijā reģistrēts 131 globālās satelītu navigācijas sistēmas traucējums, kas ir par 3% mazāk nekā 2025. gada maijā, kad tika fiksēti 135 šādi gadījumi.
Vienlaikus ilgtermiņa dati liecina, ka GPS traucējumu skaits pēdējos gados būtiski pieaudzis. Pērn Latvijas gaisa telpā tika reģistrēti 1276 traucējumi, 2024. gadā – 820, 2023. gadā – 342, bet 2022. gadā tikai 26 gadījumi.
LGS iepriekš norādījusi, ka GPS signāla traucējumi sākušies pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un, visticamāk, ir saistīti ar notikumiem reģionā.
Civilās aviācijas aģentūrā (CAA) uzsver, ka, lai gan šādi traucējumi ietekmē ierastos civilās aviācijas procesus, tie nerada draudus lidojumu drošībai. Lidojumu nodrošināšanai tiek izmantotas vairākas neatkarīgas navigācijas sistēmas, tādēļ gaisa kuģi var droši turpināt lidojumus arī GPS signāla traucējumu gadījumā.
CAA informē, ka visi konstatētie GPS traucējumu gadījumi tiek apkopoti un analizēti Eiropas Aviācijas drošības aģentūrā.
LGS ir valsts kapitālsabiedrība, kas nodrošina aeronavigācijas pakalpojumus Latvijas gaisa telpā, savukārt CAA uzrauga civilās aviācijas drošību un gaisa telpas izmantošanu Latvijā.
