Pētījums: Latvijā 59% iedzīvotāju pensiju otrā līmeņa uzkrājumu izņemšanu saista ar mazākiem ienākumiem vecumdienās

Mūsu Latvija
LETA
Publicēšanas datums: 16.06.2026 15:00
Pētījums: Latvijā 59% iedzīvotāju pensiju otrā līmeņa uzkrājumu izņemšanu saista ar mazākiem ienākumiem vecumdienās

Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka tas būtiski samazinātu viņu ienākumus vecumdienās, liecina jaunākā pētījumu centra SKDS veiktā sabiedriskās domas aptauja.

Tikai katrs trešais jeb 31% respondentu šim apgalvojumam nepiekrīt, bet vēl 10% atzīst, ka nepārzina pensiju otrā līmeņa darbības principus.

Vienlaikus aptaujas dati rāda, ka iedzīvotāju interese par iespēju izņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumu samazinās. Salīdzinot šī gada februāra un maija aptauju rezultātus, to respondentu īpatsvars, kuri vēlētos izmantot šādu iespēju, sarucis no 39% līdz 36%, savukārt to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzkrājumu neizņemtu, pieaudzis no 31% līdz 38%.

Īpaši augsta izpratne par potenciālajiem riskiem vērojama jauniešu vidū, secināts aptaujā. Vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem 81% respondentu piekrīt, ka priekšlaicīga uzkrājuma izņemšana var būtiski samazināt ienākumus pensijas gados. Turklāt 71% jauniešu norāda, ka paši neizmantotu iespēju izņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, ja tāda iespēja pastāvētu.

Aptauja parāda arī izteiktu saistību starp izglītības līmeni un izpratni par pensiju uzkrājumu nozīmi. Respondenti ar augstāko izglītību biežāk piekrīt, ka priekšlaicīga uzkrājuma izņemšana var samazināt ienākumus vecumdienās (62%), savukārt cilvēki ar zemāku izglītības līmeni biežāk atzīst, ka nepārzina pensiju otrā līmeņa darbības principus.

Pētījuma rezultāti sasaucas ar Latvijas Bankas vērtējumu par Latvijas demogrāfiskajām tendencēm un pensiju sistēmas ilgtspēju. Samazinoties darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaitam un pieaugot pensionāru īpatsvaram, nākotnē arvien mazāk strādājošo būs jānodrošina arvien vairāk pensionāru. Latvijas Bankas aprēķini rāda, ka iedzīvotāju skaits darbspējīgā vecumā uz vienu pensionāru var samazināties no 2,6 cilvēkiem 2025. gadā līdz 1,4 cilvēkiem 2060. gadā.

Šādos apstākļos pieaug fondēto uzkrājumu nozīme. Latvijas Bankas prognozes liecina, ka pensiju otrā līmeņa ieguldījumu pienesums nākotnes pensijās pakāpeniski pieaugs, savukārt tikai uz paaudžu solidaritāti balstītās pensijas sistēmas spēja nodrošināt līdzšinējo ienākumu līmeni samazināsies. Sasniedzot pensijas vecumu, lielākie ieguvēji būs tie, kas brīvprātīgi būs ieguldījuši līdzekļus arī pensiju trešajā līmenī.

Sabiedriskās domas pētījumu 2026. gada maijā veica pētījumu centrs SKDS. Aptaujā piedalījās 1005 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Aptauja veikta visos Latvijas reģionos, izmantojot reprezentatīvu izlasi.

Aptaujas pasūtītāji ir Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), Finanšu nozares asociācija un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA).

VĒL SADAĻĀ

LASI VĒL