Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis 2025. gadā Latvijā ir vērojams Latgalē.
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stokholm School of Economics in Riga (SSE Riga) pētījuma “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2025. gadā ir nedaudz pieaudzis, sasniedzot 21,8% no IKP. Tas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā.
Ēnu ekonomikas pieaugums 2025. gadā vērojams arī Igaunijā, kur tās apjoms palielinājies par 1,4 procentpunktiem un sasniedzis 20,8% no IKP.
Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms samazinājies līdz 23,6% no IKP, kas ir par 1,1 procentpunktu mazāk nekā gadu iepriekš.
Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009. gada. Kā norāda pētījuma autori, SSE Riga profesori Dr Tālis Putniņš un Dr Arnis Sauka: “Kopumā dati liecina, ka visās trīs Baltijas valstīs turpinās ēnu ekonomikas apjoma konverģence, saglabājoties jau iepriekšējā gadā novērotajai tendencei. Augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām ir Lietuvā, lai gan tas samazinās, savukārt zemākais – Igaunijā, kur ēnu ekonomikas apjoms pieaug. Turklāt Igaunijā 2025. gadā reģistrēts augstākais ēnu ekonomikas līmenis kopš 2009. gada, kad tika uzsākta ēnu ekonomikas mērīšana Baltijas valstīs.”
Pētījuma autori arī skaidro, ka jaunākie rezultāti tomēr neuzrāda būtiskas, statistiski nozīmīgas izmaiņas ēnu ekonomikas apjomā nevienā no Baltijas valstīm. Kā vienu no iespējamajiem izskaidrojumiem šādai tendencei, autori min to, ka ēnu ekonomikas mazināšanas iniciatīvas, kas ieviestas iepriekš un, iespējams, ir veicinājušas ēnu ekonomikas apjoma samazināšanos iepriekšējos gados, jau ir devušas maksimālu efektu: “Dati liecina, ka bez esošo politikas pasākumu turpināšanas un jaunu iniciatīvu ieviešanas nav pamata sagaidīt turpmākus uzlabojumus.” Būtisku izmaiņu neesamība ēnu ekonomikas apjomā Baltijas valstīs varētu būt skaidrojama arī ar to, ka Covid-19 pandēmijas un Krievijas kara Ukrainā sekas jau bija atspoguļojušās iepriekšējo gadu datos, savukārt 2025. gada Irānas un naftas krīzes ietekme vēl nav pilnībā jūtama.
Ēnu ekonomikas indeksa pētījuma rezultāti liecina, ka visās trīs Baltijas valstīs arī 2025. gadā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente bija aplokšņu algas. Proti, Latvijā aplokšņu algas veidoja 47,1% no kopējā ēnu ekonomikas apjoma, Igaunijā – 43,7%, bet Lietuvā – 36,6%. Neuzrādītie ieņēmumi Latvijā 2025. gadā sastādīja 25,5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet neuzrādīto darbinieku komponente – 27,4%. Neuzrādītie darbinieki Igaunijā 2025. gadā bija 24,7% no kopējās ēnu ekonomikas, bet neuzrādītie ieņēmumi – 31,6%. Savukārt Lietuvā neuzrādītie ieņēmumi 2025. gadā sastādīja 35,4% no kopējās ēnu ekonomikas, bet neuzrādīto darbinieku komponente – 28,0%.
- gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, gan Latvijā, gan Lietuvā turpināja samazināties vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji neuzrāda valsts iestādēm jeb izmaksā aplokšņu algās. Latvijā aplokšņu algas samazinājās par 1,1 procentpunktiem un sasniedza 19,6%, bet Lietuvā – par 0,3 procentpunktiem, sasniedzot 17,8%. Savukārt Igaunijā aplokšņu algas 2025. gadā turpināja augt un sasniedza 17,9%, kas ir par 0,7 procentpunktiem vairāk, salīdzinot ar 2024. gadu.
Ienākumu (peļņas) neuzrādīšanas apjoms 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, pieaudzis Igaunijā – no 12,1% līdz 16,0% (+3,9 procentpunkti). Savukārt Latvijā ienākumu neuzrādīšana samazinājusies no 15,2% līdz 14,8% (-0,4 procentpunkti), bet Lietuvā – no 20,5% līdz 20,1% (-0,4 procentpunkti).
Atbilstoši jaunākajiem Ēnu ekonomikas indeksa datiem, 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, samazinājusies arī darbinieku neuzrādīšana (vidējais procentuālais īpatsvars no kopējā darbinieku skaita, kas tiek nodarbināti bez darba līguma) Igaunijā – no 10,6% līdz 9,2% (-1,4 procentpunkti), kā arī Latvijā – no 10,9% līdz 10,0% (-0,9 procentpunkti). Savukārt Lietuvā vērojams neliels pieaugums – no 11,7% līdz 12,0% (+0,3 procentpunkti).
Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis 2025. gadā Latvijā ir vērojams Latgalē (25,7%), kam seko Vidzeme (22,2%), Kurzeme (22,1%), Rīgas reģions (21,3%) un Zemgale (19,0%). Nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecības nozarē, proti, 29,5% (-4,3 procentpunkti, salīdzinot ar 2024. gadu). Ēnu ekonomikas apjoms 2025. gadā mazumtirdzniecībā Latvijā sasniedza 24,5% (26,2% 2024. gadā, 27,0% 2023. gadā), pakalpojumu sektorā – 22,3% (23,6% 2024. gadā, 26,4%% 2023. gadā), ražošanā – 19,2% (17,3% 2024. gadā, 18,9% 2023. gadā), bet vairumtirdzniecībā – 15,6% (13,0% 2023. un 2024. gadā).
