Vairāki tūkstoši cilvēku sestdien devās praida gājienā "Ceļš uz brīvību" Rīgas centrā. Pasākuma dalībnieki nesa varavīksnes karogus un plakātus ar cilvēktiesību un vienlīdzības vēstījumiem, savukārt maršruta malās pulcējās arī nelielas protestētāju grupas.
Gājiens sākās Esplanādē un veda pa Kalpaka bulvāri, Krišjāņa Valdemāra ielu, Stabu ielu un Brīvības ielu, pēc tam atgriežoties Esplanādē. Kolonnas priekšgalā bija arī Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.
Gājiena laikā skanēja mūzika, ko maršruta malās atskaņoja dīdžeji, bet Brīvības ielā daļa dalībnieku dziedāja Līgo dziesmas un citas latviešu tautasdziesmas.
Dalībnieki nesa desmitiem metru garu varavīksnes karogu, kā arī citus LGBTQ+ kopienas simbolus. Uz plakātiem bija lasāmi saukļi "Mīlestība uzvar", "Vienādas tiesības visiem", "Brīvība būt sev", "Cilvēktiesības nav privilēģija" un "Dažādība mūs vieno". Vairāki plakāti bija veltīti arī transpersonu tiesību aizstāvībai un cīņai pret diskrimināciju.
Gājienā bija redzami arī vairāku uzņēmumu, organizāciju un politisko spēku pārstāvji. Starp dalībniekiem atradās arī grupa ar Palestīnas un Izraēlas karogiem, kas pauda atbalstu palestīniešiem.
Maršruta malās atradās vairāki pretpasākuma dalībnieki ar reliģiska un konservatīva satura plakātiem. Uz tiem bija lasāmi tādi saukļi kā "Ģimene = vīrietis + sieviete", "Bērniem vajag mammu un tēti", "Dievs radīja vīrieti un sievieti" un "Sargāsim tradicionālās vērtības". Kā novēroja aģentūra LETA, daļa praida gājiena dalībnieku ar protestētājiem fotografējās, pozējot līdzās viņu plakātiem.
Sabiedrisko kārtību pasākuma laikā nodrošināja Valsts policija un Rīgas pašvaldības policija. Gājiena laikā tika ierobežota satiksme vairākās centra ielās.
Pēc gājiena Esplanādē sākās noslēguma koncerts, kurā uzstājās dažādi mūziķi, kori un folkloras kolektīvi. Pasākums noslēdz vairāk nekā divas nedēļas ilgo festivālu "Riga Pride 2026", kura programmā bija diskusijas, koncerti, filmu seansi un citi kultūras notikumi.
Organizatori uzsver, ka šogad notika jau 20. Rīgas praids, kas gadu gaitā kļuvis par vienu no redzamākajiem cilvēktiesību un pilsoniskās sabiedrības pasākumiem Latvijā.
