Rīgas attīstību kavē sadrumstalota sistēma, jo neviena iestāde nav atbildīga par integrētu pilsētvides attīstību, ceturtdien domnīcas "LaSER" pētījuma "Vienkārši un ātri? Plānošanas un būvniecības atļauju izsniegšanas process Rīgā" prezentācijā sacīja "LaSER" pētnieks Oskars Leosks.
Pētījumā secināts, ka Rīgas sistēma ir nepietiekami koordinēta, lēna un grūti prognozējama, kas kavē investīcijas un pilsētas attīstību. Vienlaikus pētījumā norādīts uz duālu attīstību - jauna apbūve koncentrējas nomalēs, kamēr pilsētas centrā saglabājas stagnācija.
Leosks sacīja, ka Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta būvniecības bloks ir tikai viens fragments sadrumstalotā sistēmā. "Neviena iestāde nav atbildīga par integrētu pilsētvides attīstību. Lieliem, stratēģiskiem projektiem būs "jāiet cauri" vismaz četriem departamentiem, ir četru Rīgas domes komiteju uzraudzība, izpilddirektora operacionālā uzraudzība, mēra un divu vicemēru politiskā uzraudzība," sacīja Leosks.
Viņš norādīja, ka traucē arī politiskās pārraudzības sadrumstalotība - no četriem atbildīgajiem departamentiem divi ir Nacionālās apvienības pārraudzībā, vienu pārrauga "Apvienotais saraksts", bet vēl vienu - partija "Progresīvie".
Leosks atzina, ka pilsētā nav vienas iestādes, kura projektu "paņemtu aiz rokas un izvestu cauri visiem departamentiem". "LaSER" pētījumā ieteikts Rīgai raudzīties uz Helsinku modeli, kuri 2014. gadā pārgāja uz vienu Pilsētvides attīstības nodaļu. Leosks teica, ka "LaSER" to iesaka arī Rīgai - būtu nepieciešama viena attīstības struktūra, kas atrastos viena vicemēra uzraudzībā.
Tāpat "LaSER" pētījumā secināts, ka Rīgai top jauna attīstības stratēģija - tai ir vīzija, bet tā ir bez finansiāla un institucionāla pamata. Leosks norādīja, ka attīstītāji nevar uzticēties pašvaldības solījumiem, un pilsētā notiek punktveida attīstība.
Pēc Leoska teiktā, attīstības stratēģiju būtu jāizstrādā visiem pilsētvides departamentiem kopā, tai vajadzētu būt sasaistītai ar pilsētas budžetu un reālai. Stratēģijai būtu jāpasaka, kā to īstenos praktiski un ar kādu finansējumu - publiskās un privātās partnerības, fondu, vai kādu citu.
Pētījumā arī secināts, ka attīstību traucējošais faktors ir tas, ka Rīgai ir divi teritorijas attīstības plānojumi - UNESCO prasītais vēsturiskā centra mantojuma saglabāšanas plāns, kurš pārtapis par atsevišķu teritorijas plānu. Līdz ar to ir divi plāni - centram un pārējai pilsētai. "LaSER" piedāvā pāriet uz vienu teritorijas attīstības plānojumu, integrējot centru pilsētas plānojumā.
Leosks informēja, ka no 2000. gada līdz 2026. gadam iedzīvotāju skaita kritums teritorijā, kurā ir spēkā centra teritorijas plānojums, bijis straujāks nekā Rīgā un Latvijā vidēji.
"Tāpēc jātiek skaidrībā, ko no mantojuma sargājam un kāpēc sargājam. Patlaban pilsēta strādā uz mantojuma iekonservēšanu bez tā attīstības vīzijas. Ja gribam, lai pilsētas centrs attīstās, mantojuma saglabāšanas jautājums jāsakārto un jādara viss iespējamais, lai centrs ir apdzīvots, jo tukšas ēkas iet bojā," teica Leosks.
Viņš uzsvēra - ja pilsēta nav apdzīvota, nevar sagaidīt, ka tajā notiks kas labs. "Rīgā iedzīvotāju skaits ir krities, straujāk nekā Latvijā. Pilsētai jākalpo cilvēkiem un tā nevar būt mākslas darbs," pauda Leosks.
Tāpat viņš atzīmēja pētījuma laikā atklātās būvniecības bloka nepilnības - vienu attīstības ieceri vērtē trīs paralēlas plūsmas (arhitekts, inženieris, jurists). Leosks uzsvēra, ka ieceres būtu jāskata kopā un jāizvairās no lieka normatīvisma.
