Mediju politikas izaicinājumus nedrīkst pārcelt uz mazumtirgotājiem, privātiem uzņēmējiem ar likumu nosakot pienākumu tirgot konkrētu preču kategoriju neatkarīgi no pieprasījuma, izmaksām, piegādes iespējām, veikala platības un praktiskās īstenojamības, norādīja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijā (LPTA).
Asociācijā atzīmē, ka iebilst pret Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu grozījumos likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" paredzēt pienākumu pārtikas un saimniecības preču tirgotājiem obligāti nodrošināt drukāto preses izdevumu tirdzniecību veikalos.
Vienlaikus LPTA ieskatā EM rīcībā ir acīmredzama pretruna. No vienas puses, ministrija sagaida, ka pārtikas tirgotāji aktīvi iesaistīsies pārtikas cenu samazināšanas pasākumos un palīdzēs nodrošināt zemākas cenas pircējiem. No otras puses, tiem pašiem tirgotājiem tiek piedāvāts uzlikt jaunu administratīvu un praktisku slogu.
LPTA izpilddirektors Jānis Dubults norāda, ka tieši administratīvais slogs, birokrātiski šķēršļi un nepamatotas prasības ir viena no būtiskākajām problēmām, ko nozare regulāri akcentē sarunās ar valsts institūcijām.
Dubults vēsta, ka drukātās preses pieejamība ir svarīga, īpaši reģionos. Taču katru sabiedriski nozīmīgu problēmu nevar risināt ar obligātu normu likumā. "Šodien veikalam obligāti jāizplata prese, rīt - vēl kāds cits produkts vai pakalpojums. Tā ir bīstama komandekonomikas loģika, nevis mūsdienīga pieeja uzņēmējdarbības videi," viņš min.
LPTA norāda, ka preses tirdzniecība nav tikai jautājums par avīzes novietošanu pie kases. Tā nozīmē loģistiku, vietu tirdzniecības zālē, uzskaiti, neizpārdoto izdevumu apriti, personāla laiku un papildu izmaksas. Vietās, kur pēc drukātās preses ir pieprasījums un tirdzniecība ir praktiski iespējama, tirgotāji to jau nodrošina. Savukārt tur, kur pieprasījuma nav vai piegādes modelis nav dzīvotspējīgs, obligāts pienākums situāciju pēc būtības neatrisina - tas tikai pārliek izmaksas uz tirgotājiem.
Tāpat LPTA uzskata, ja valsts mērķis ir stiprināt informatīvo telpu un nodrošināt drukātās preses pieejamību reģionos, jāveido atbalsta un stimulēšanas mehānismi. Tie varētu būt mērķēts atbalsts loģistikai, kompensācijas vietās, kur preses izplatīšana nav ekonomiski pamatota. Turklāt, risinot jautājumu par sabiedrības tiesībām uz uzticamu un daudzveidīgu informāciju, būtu jāiesaista plašāka publiskā infrastruktūra - pašvaldības, bibliotēkas, klientu apkalpošanas centri, kultūras centri, digitālie kanāli un mediju politikas instrumenti.
Asociācijā norāda, ka pirms jebkādu obligātu pienākumu noteikšanas tirgotājiem valstij jāsniedz atbildes uz vairākiem praktiskiem jautājumiem, tostarp jānoskaidro, vai preses izplatītāji spēj nodrošināt piegādes visām tirdzniecības vietām, arī attālākajos reģionos, kā arī kurš segs izmaksas vietās ar ļoti zemu pieprasījumu.
Tāpat asociācija vērš uzmanību uz nepieciešamību skaidri definēt, kurš organizēs neizpārdoto izdevumu savākšanu, kāds būs minimālais sortiments un vai noteiktās prasības būs samērīgas mazajiem veikaliem. Vienlaikus tiek uzdots jautājums par to, kā tiks novērsts risks, ka pārtikas tirgotāji kļūst par piespiedu izmaksu nesējiem citu nozaru problēmu risināšanā.
LPTA ieskatā grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" ir saistīti ar mediju politikas un informatīvās telpas jautājumiem. Tādēļ jebkurš risinājums par drukātās preses pieejamību jāveido savlaicīgā un pilnvērtīgā diskusijā ar visām iesaistītajām pusēm - izdevējiem, preses izplatītājiem, tirgotājiem, pašvaldībām, Kultūras ministriju, EM un citām atbildīgajām institūcijām.
Dubults atzīmē, ka nav pieņemami, ka sarežģītu mediju politikas jautājumu mēģina atrisināt ar vienkāršu obligātu pienākumu veikaliem. Ja valstij šis mērķis ir svarīgs, tad jāveido pārdomāts, samērīgs un praktiski īstenojams mehānisms, kas veicina preses pieejamību, nevis palielina slogu nozarei, no kuras vienlaikus tiek sagaidīta pārtikas cenu mazināšana.
Jau ziņots, ka EM ir iesniegusi priekšlikumus grozījumiem likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", kas paredz ieviest pienākumu pārtikas un saimniecības preču tirgotājiem nodrošināt savos veikalos arī drukāto mediju tirdzniecību.
Priekšlikumus likumprojekta trešajam lasījumam iesniedzis EM parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, rosinot papildināt likumu ar jaunu pantu par obligātu preses izdevumu pieejamību veikalos. Konkrētas prasības izdevumu izvietošanai tirdzniecības vietās vēl noteiks Ministru kabinets.
Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs, iepriekš komentējot EM rosinājumu, aģentūrai LETA norādīja, ka gadījumā, ja tā mērķis ir mazināt viena uzņēmuma monopolu un veicināt tā darbību plašākās sabiedrības interesēs, šāds risinājums vērtējams pozitīvi. Vienlaikus Danusēvičs uzsvēra, ka šādai pieejai vajadzētu būt brīvprātīgai, nevis noteiktai kā obligātai prasībai.
Savukārt Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis norādīja, ka pašlaik priekšlikums paredz tikai attiecīgu normu likumā, savukārt konkrēto kārtību, kā un kur nodrošināma drukātās preses pieejamība, noteiks Ministru kabineta noteikumi.
Līcis skaidroja, ka iniciatīva tapusi sadarbībā ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju un tās mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem plašākas iespējas iegādāties drukātos medijus. Viņš norādīja, ka daļa tirdzniecības ķēžu preses izdevumus tirgo, bet daļa to nedara, tādēļ jo plašāka būs informācijas pieejamība, jo lielāks ieguvums būs gan iedzīvotājiem, gan valstij.
LPTA ir dibināta 2010. gadā, un tajā apvienojušies tirgotāji, kuri strādā ar tādiem zīmoliem kā "Narvesen", "Rimi", "Aibe", "top!" un "Elvi".
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru