(Pievienota 8.- 13. rindkopa.)
Rīga, 3. jūn., LETA. Latvija turpina īstenot atbildīgu budžeta politiku arī apstākļos, kad būtiski pieauguši aizsardzības izdevumi, izmantojot Eiropas Savienības (ES) fiskālajos noteikumos paredzēto elastību investīcijām drošībā, vērtē ES ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).
Kā aģentūru LETA informēja komisāra padomniece Maija Celmiņa, politiķis atzīmēja, ka, reaģējot uz pieaugošajiem hibrīduzbrukumiem, Eiropas Komisija (EK) aicina visas ES Austrumu flanga valstis stiprināt drošību reģionā, sekmēt ekonomikas attīstību un risināt sociālos izaicinājumus, tostarp efektīvi izmantojot ES fondus.
Dombrovskis klāstīja, ka vienlaikus ir būtiski veicināt arī militāro mobilitāti - Baltijas valstīm tiek rekomendēts paātrināt dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviešanu.
Pēc komisāra paustā, EK ieskatā Latvijai, tāpat kā citām ES dalībvalstīm, ir jāpievērš uzmanība konkurētspējas stiprināšanai, piemēram, veicinot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, izskaužot ēnu ekonomiku, kā arī mazinot birokrātiju.
Dombrovskis akcentēja, ka ir svarīgi panākt, lai uzņēmumi vairāk investētu pētniecībā un inovācijās, kā arī ciešāk sadarbotos ar Latvijas zinātniekiem, tādējādi veicinot izgudrojumu pārnesi uz uzņēmējdarbību. Viņš vērsa uzmanību uz EK secinājumu, ka Latvijai jāturpina uzlabot darbaspēka pieejamību, piedāvājot darba tirgus vajadzībām atbilstošas apmācības un pārkvalifikācijas programmas. Tāpat EK Latvijai iesaka turpināt darbu pie sociālās aizsardzības un veselības aprūpes sistēmu stiprināšanas, kā arī veicināt zemas īres un sociālo mājokļu pieejamību, īpaši reģionos.
Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, EK nākusi klajā ar 2026. gada Eiropas pusgada pavasara paketi, kurā ir izklāstītas politikas norādes dalībvalstīm. Īpaša uzmanība ir pievērsta ES konkurētspējas, stratēģiskās autonomijas, kā arī ekonomiskās un sociālās noturības un kohēzijas stiprināšanai, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko nenoteiktību un vienlaikus arī kopējo mērķi saglabāt fiskālo ilgtspēju.
Eiropas pusgada 2026. gada cikls veido analītisko pamatu, kas palīdz apzināt politikas un investīciju turpmākās vajadzības dažādās jomās, tostarp ekonomisko, sociālo un teritoriālo atšķirību mazināšanai. Šajā kontekstā 2026. gada ziņojumā par Latviju ir analizētas ekonomiskās un sociālās norises un novērtēts, cik lielā mērā Latvijai ir izdevies ieviest visaptverošos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, ko ES Padome pieņēma 2025. gadā.
EK pavasarī ir novērtējusi dalībvalstu atbilstību ES fiskālās disciplīnas noteikumiem. Novērtējums aptver 2025. un 2026. gadu, un tajā galvenā uzmanība ir pievērsta neto izdevumu pieaugumam, attiecīgos gadījumos ņemot vērā elastību, ko sniedz valsts izņēmuma klauzula attiecībā uz aizsardzības izdevumiem. EK novērtēja arī to reformu un investīciju galveno posmu īstenošanu, kas attiecīgos gadījumos ir pamatā fiskālās korekcijas perioda pagarināšanai.
Dalībvalstis, kas rīkojas, lai stiprinātu Eiropas enerģētisko drošību un paātrinātu atteikšanos no fosilajām degvielām, var pieprasīt ierobežotu fiskālo elastību, ko paredz pašreizējā valsts izņēmuma klauzula attiecībā uz aizsardzības izdevumiem, atzīmē EK. Pēc dalībvalsts pieprasījuma klauzulas tvērumu tagad var paplašināt, lai iekļautu pasākumus, kuri veikti kopš 2026. gada februāra un kuri ļauj samazināt atkarību no importēta fosilā kurināmā un tādējādi uzlabot Eiropas drošību un noturību.
Patlaban valsts izņēmuma klauzula aizsardzības izdevumu palielināšanai pieļauj elastību, kas nepārsniedz 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šādai elastībai no 2026. līdz 2028. gadam ir paredzēta īpaša gada maksimālā robežvērtība - 0,3% no IKP - un kumulatīvā maksimālā robežvērtība - 0,6% no IKP, un tās tiks īpaši piemērotas enerģētiskās noturības pasākumiem. EK skaidro, ka šāda pieeja nodrošina iespēju pilnībā saglabāt visus fiskālās ilgtspējas aizsardzības pasākumus.
EK aicina Eirogrupu un ES Padomi apspriest trešdien iesniegtos dokumentus un atbalstīt piedāvātās norādes. EK arī cer iesaistīties konstruktīvā dialogā ar Eiropas Parlamentu par šīs dokumentu paketes saturu, kā arī par turpmākajiem Eiropas pusgada cikla posmiem, kas vērsti uz ekonomikas koordinēšanu.
Eiropas pusgads ir ikgadējs pasākums, kura laikā tiek koordinēta ES ekonomikas un sociālā politika. Tā laikā ES dalībvalstis pieskaņo savu budžeta un ekonomikas politiku tiem mērķiem un noteikumiem, par kuriem panākta vienošanās ES līmenī. EK atzīmē, ka līdz ar ciešāku ekonomikas un sociālās jomas koordināciju Eiropas pusgads ļaus nodrošināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, radīt darbvietas, panākt makroekonomikas un publisko finanšu stabilitāti visā ES.
Pasākuma īstenošanas cikls ilgst gadu. Pirmajā posmā ES dalībvalstis vienojas par galvenajām prioritātēm, apspriež savus ekonomikas un budžeta plānus un iesniedz tos EK. Cikla otrajā posmā, kas zināms kā "valsts pusgads", dalībvalstis, jo īpaši sagatavojot valsts budžetu nākamajam gadam, valsts politiku pieskaņo saņemtajiem ieteikumiem. Turklāt EK visa gada garumā uztur dialogu ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām.
