Latvijas iedzīvotāju skaits gada laikā samazinājies par 15 500 cilvēkiem, tomēr kritums bijis mazākais kopš 2022. gada. Lai gan dzimstība turpina sarukt, emigrācija pērn samazinājās ievērojami straujāk nekā iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
2026. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,845 miljoni iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tas ir par 15 500 jeb 0,8% mazāk. Vienlaikus šis ir mazākais iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējo trīs gadu laikā.
Galvenais iedzīvotāju skaita krituma iemesls joprojām ir negatīvs dabiskais pieaugums. Pērn Latvijā piedzima 11 931 bērns, kas ir par 7,4% mazāk nekā gadu iepriekš, kamēr reģistrēti 26 109 mirušie. Tādējādi dzimstības un mirstības starpība gada laikā samazināja iedzīvotāju skaitu par aptuveni 14 200 cilvēkiem.
Lai gan dzimstība turpina kristies, migrācijas datos redzama atšķirīga tendence. Pērn no Latvijas izbrauca 15 100 cilvēku, kas ir par vairāk nekā 20% mazāk nekā 2024. gadā. Savukārt valstī iebrauca 13 800 cilvēku. Rezultātā migrācijas saldo saglabājās negatīvs, tomēr iedzīvotāju skaitu tas samazināja vien par aptuveni 1300 cilvēkiem.
Tas nozīmē, ka demogrāfiskā situācija Latvijā arvien vairāk ir atkarīga no dzimstības rādītājiem, nevis no emigrācijas apjomiem, kā tas bija pirms vairākiem gadiem.
Starp iebraucējiem lielāko grupu veidoja remigranti – cilvēki, kuri atgriezušies Latvijā pēc dzīves ārvalstīs. Tomēr arī viņu skaits gada laikā samazinājies. Pērn valstī atgriezās aptuveni 7600 remigrantu, kas ir par 2400 mazāk nekā gadu iepriekš.
Tikmēr Ukrainas kara bēgļu skaits Latvijā saglabājies samērā stabils. Šā gada sākumā valstī dzīvoja 17 200 Ukrainas bēgļu, kas ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš.
Turpina pieaugt arī sabiedrības novecošanās. Šā gada sākumā 22,4% Latvijas iedzīvotāju bija vecumā virs 65 gadiem, savukārt bērni līdz 14 gadu vecumam veidoja tikai 14,8% no kopējā iedzīvotāju skaita. Vidējais iedzīvotāju vecums sasniedzis 43,7 gadus.
Īpaši izteiktas reģionālās atšķirības saglabājas Latgalē, kur iedzīvotāju skaits gada laikā samazinājies par 1,8% jeb vairāk nekā 4200 cilvēkiem. Savukārt visstraujākais pieaugums reģistrēts Pierīgas novados. Lielākais kāpums bija Mārupes novadā, kur iedzīvotāju skaits gada laikā pieauga par 2%.
No valstspilsētām vienīgā, kurā pērn pieauga iedzīvotāju skaits, bija Jūrmala. Tikmēr Rīga gada laikā zaudēja aptuveni 6100 iedzīvotāju, lai gan galvaspilsētā joprojām dzīvo gandrīz trešdaļa valsts iedzīvotāju.
Svarīgi, ka iedzīvotāju skaits sarūk arī Lietuvā un Igaunijā, tomēr atšķirīgos tempos. Šā gada sākumā Lietuvas iedzīvotāju skaits bija samazinājies par 0,1%, bet Igaunijā – par 0,7%. Latvijā kritums sasniedza 0,8%.
Lai gan iedzīvotāju skaita samazinājuma temps ir kļuvis lēnāks, statistika rāda, ka Latvijas lielākais ilgtermiņa izaicinājums joprojām ir zemā dzimstība un sabiedrības novecošanās.
<script id="infogram_0_e0e2a69a-2a73-4006-bb2f-7a0f7fd387be" title="Iedzīvotāju skaits Latvijā" src="https://e.infogram.com/js/dist/embed.js?jpg" type="text/javascript"></script> <script id="infogram_0_c9fd2522-dab2-4db3-a30b-49c4d21b237f" title="Latvijas iedzīvotāju īpatsvars procentos pēc tautības pa gadiem" src="https://e.infogram.com/js/dist/embed.js?stb" type="text/javascript"></script>
