LOSP no jaunā zemkopības ministra sagaida Latvijas lauksaimnieku interešu aizstāvību Briselē 0 55

Viņš arī uzsvēra, ka lauksaimniekiem ir svarīgi, lai jaunais ministrs spētu nodrošināt Zemkopības ministrijas (ZM) darbu bez pārtraukuma līdz pat Saeimas vēlēšanām, kas notiks šogad oktobra sākumā, un nākamās valdības izveidei.

Gūtmanis pauda, ka ministram ir jārisina daudzas būtiskas lietas. Viena ir ikdienas darbība, kurā ir daudz dažādu Ministru kabineta noteikumu un likumu, kuri patlaban ir parlamentā un skar Latvijas lauksaimniekus, bet galvenā lielā lieta ir nākamais plānošanas periods.

LOSP valdes priekšsēdētājs teica, ka atbilstoši Briselē izskanējušajai informācijai nākamais ES daudzgadu budžets, kas stāsies spēkā 2028. gadā, varētu tikt apstiprināts agrāk nekā ierasts - parasti budžetu pieņem vismaz pusgadu iepriekš, kas iekristu nākamā gada vasarā, bet ir dzirdētas runas, ka Eiropā dažādu iemeslu dēļ gribētu jauno budžeta plānu apstiprināt līdz šā gada beigām.

Līdz ar to viņš uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi, lai ministrs pilnvērtīgi pārstāv Latvijas intereses Briselē un kopā ar premjeru aizstāv lauksaimnieku intereses nākamajā plānošanas periodā.

Ņemot vērā, ka zemkopības ministra partijas piederība nemainās, Gūtmanis šo faktu vērtēja pozitīvi, skaidrojot, ka līdz šim LOSP bija nozīmīga sadarbība arī ar ZZS Saeimas frakciju. Tādā ziņā, ja ministrija arī turpmāk paliek vienas partijas rokās, pēctecība ir labāka un nebūs jautājums par iestrādāšanos un sapratni par to, kas nozarē ir svarīgi, sacīja Gūtmanis.

Runājot par līdzšinējām sarunām par nākamās Kopējās lauksaimniecības politikas veidolu pēc 2027. gada un tiešmaksājumu nepietiekamību, Gūtmanis skaidroja, ka šādas sarunas vienmēr ir smagas starp tiem, kas iemaksā kopējā budžetā, un tiem, kas saņem. Tā kā tie, kas Eiropā maksā kopējā budžetā, vairāk naudas maksāt nav gatavi, tātad, lai izlīdzinātu maksājumus, kādam ir jāņem nost.

"Mēs jau vairāk nekā 20 gadus esam ES un pēc tiem jaunajiem piedāvājumiem esam absolūti pēdējā vietā Eiropā. Es tiešām uzskatu, ka tas ir netaisnīgi, jo tirgus mums ir viens, prasības mums ir absolūti vienādas visiem, bet atbalsta maksājumi ir dažādi. Man vienkārši šķiet, ka tas nav godīgi," teica Gūtmanis.

Viņš uzsvēra, ka ES maksājumiem jābūt izlīdzinātiem, kā arī atzīmēja, ka ES līmenī vajadzētu izveidot atsevišķu fondu tām valstīm, kuras nav saņēmušas līdzekļus līdz vidējam līmenim, jo līdz šim Latvijas lauksaimnieki nav saņēmuši milzīgus līdzekļus un konkurencē zaudējuši.

LETA jau ziņoja, ka Saeima ceturtdien, 28. maijā, apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs Andris Kulbergs (AS).

Jauno valdību veido "Apvienotais saraksts" (AS), Nacionālā apvienība (NA), "Jaunā vienotība" (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).