Lai gan Ekonomikas ministrija ziņo par sasniegumiem mājokļu pieejamības uzlabošanā, nozares eksperti uzskata, ka līdzšinējie rezultāti ir pārāk pieticīgi, lai būtiski mainītu situāciju. Dzīvokļu trūkums joprojām ir viena no nopietnākajām problēmām gan reģionos, gan lielākajās pilsētās.
Pēdējo divu gadu laikā mājokļu politikā izdevies īstenot tikai nedaudz vairāk nekā pusi no plānotajiem pasākumiem. No 32 iecerētajām aktivitātēm pabeigtas 17, liecina Ekonomikas ministrijas sagatavotais ziņojums.
Kā būtiskākos sasniegumus ministrija izceļ sociālo mājokļu būvniecības un renovācijas projektu sākšanu. Plānots, ka līdz 2029. gadam pašvaldību sociālo dzīvokļu fonds pieaugs par gandrīz 2000 dzīvokļiem.
Vienlaikus reģionos apstiprināti projekti vēl 676 dzīvokļu būvniecībai ar samazinātu īres maksu cilvēkiem, kuriem tirgus apstākļos mājoklis nav pieejams.
Tomēr eksperti norāda, ka šādi apjomi neatbilst faktiskajām vajadzībām.
Latvijas Pašvaldību savienības ekonomikas padomnieks Aino Salmiņš uzskata, ka arī pēc visu plānoto projektu pabeigšanas mājokļu deficīts valstī saglabāsies. Viņa vērtējumā situāciju varētu būtiski uzlabot tikai daudz plašāka programma, kas ļautu ik gadu uzbūvēt ap 10 000 jaunu īres dzīvokļu.
Tas nozīmē, ka pašreizējie projekti risina problēmu tikai daļēji. Pieprasījums daudzviet joprojām ir ievērojami lielāks par piedāvājumu.
Situāciju sarežģī arī ekonomiskie apstākļi. Pēdējos gados pieaugušas dzīves izmaksas, sadārdzinājušies būvdarbi, bet augstās EURIBOR likmes palielinājušas hipotekāro kredītu maksājumus.
Īpašu uzmanību izpelnījies arī Mājokļu pieejamības fonds. Ziņojumā norādīts, ka fonda darbība esot stiprināta un tam nodrošināts papildu finansējums, taču eksperti atgādina, ka fonds faktiski tā arī nav izveidots.
Ideja par šādu instrumentu radās jau 2022. gadā pēc starptautisku ekspertu rekomendācijām. Sākotnēji bija paredzēts izveidot 100 miljonu eiro fondu, kas palīdzētu līdz 2036. gadam finansēt vairāk nekā 4000 jaunu īres dzīvokļu būvniecību.
Pēc Salmiņa domām, fonds varētu kļūt par nozīmīgu instrumentu Eiropas finansējuma piesaistei un jaunu projektu paātrināšanai. Taču iniciatīvu kavējušas domstarpības starp dažādām valsts institūcijām par tās pārvaldību.
Faktiski viena no lielākajām problēmām šobrīd nav tikai dzīvokļu trūkums, bet arī ilgtermiņa finansējuma nepieejamība jaunu projektu attīstīšanai.
Tāpēc, neraugoties uz atsevišķiem panākumiem un uzsāktajām programmām, pieejamu mājokļu jautājums Latvijā joprojām nav atrisināts. Gan reģionos, gan lielajās pilsētās pieprasījums pēc pieejamiem dzīvokļiem turpina pārsniegt piedāvājumu, un būtiskas pārmaiņas pagaidām vēl nav notikušas.
