Ekonomikas politisko ziņu fons joprojām ir satraucošs.
Pēteris Strautiņš, galvenais ekonomists (Luminor) komentējis jaunākos datus par IKP pieaugumu:
Rezumējums par šī gada sākumā notikušo – ekonomikā turpinās ne ļoti iespaidīga, bet stabila izaugsme. Kāpums pret pērnā gada beigām ir 0,6%, tikai nedaudz mazāk kā vidēji pagājušajā gadā. Latvijas ekonomika ir augusi jau astoņus ceturkšņus pēc kārtas. Kāpums attiecībā pret pērnā gada sākumu bija 2,5%.
Par daļu no nozarēs notiekošā jau veidojās priekšstats no to datiem. Taču detalizētie IKP ļauj izveidot visaptverošu ainu. Šodien uzzinātais ļauj uz šo gadu kopumā raudzīties ar nedaudz lielāku optimismu. Ir ticami, ka kāpums pret iepriekšējo periodu 2. ceturksnī pat paātrināsies. Runājot par iespējamo ekonomikas pieaugumu šogad kopumā, tas drīzāk būs lielāks nevis mazāks par pērn sasniegto jeb 2,1%. Ne gluži tas, ko varētu domāt, klausoties saasinātajā retorikā par kārtējo krīzi. Patērētāju pirktspēja samazināsies tikai ļoti sliktā globālajā scenārijā. Nav sagaidāma liela ietekme uz eksporta nozarēm, bet investīcijas turpinās stimulēt ES fondi un kreditēšanas cikls.
Pamazām atteikties no sliktākajiem gada 2. puses scenārijiem palīdz arī tas, ka virzās uz priekšu miera sarunas starp ASV un Irānu, ticību veiksmīgam atrisinājumam demonstrē naftas tirgi. Populārās bažas par pārtikas cenu inflāciju šķiet pārspīlētas, te notiekošais izskatās pēc “grupas domāšanas” jeb varbūt nedomāšanas izpausmes. Izejvielu tirgi signalizē vien par ļoti pakāpeniskām izmaiņām. Varbūt izejvielu piegāžu pārrāvumiem būs lielāka ietekme uz pārtikas cenām 2027. gadā.
Atgriežoties pie 1. ceturkšņa, IKP pieaugums gada griezumā ļoti lielā mērā bija atkarīgs no trim nozarēm – cita rūpniecība (galvenokārt enerģētika), kas auga par 21,6% un tirdzniecības (+5,5%), kas ir izteiktas iekšējā pieprasījuma nozares, kā arī komercpakalpojumiem, kas ir svarīgākā Rīgas eksporta nozare, tā pieauga par 6,3%.
Nozarēm, kas ir galvenie eksporta ienākumu avoti ārpus Rīgas – apstrādes rūpniecībai (+1,1%), kā arī lauksaimniecībai un mežsaimniecībai (-3,6%) negāja tik labi, kopējais rezultāts tuvu nullei. Arī valsts finansētās nozares – valsts pārvalde (-0,9%), izglītība (-0,6%), kā arī medicīna un sociālā aprūpe (+2,1%) kopumā bija apmēram pērnā gada līmenī, to daļa ekonomikā ārpus Rīgas ir lielāka. Ekonomika kopumā aug, taču arvien vairāk koncentrējoties galvaspilsētas reģionā.
Transporta nozarē notikumi virzījās pa sliktāko scenāriju (-8,3% gada laikā). Acīmredzami iemesli ir tranzīta tālāka izsīkšana un iespējama laika apstākļu ietekme uz tūrismu un aviāciju. Kritums arī izmitināšanā un ēdināšanā (-1,8%), bet varēja būt ļaunāk. Arī celtniecībai izdevās negaidīti labi spītēt aukstuma ietekmei (+2,8%).
Ekonomikas politisko ziņu fons joprojām ir satraucošs, bet nevajag pārspīlēt tā ietekmi. Aukstasinību demonstrē arī patērētāju un uzņēmumu aptaujas, to kopējais indekss ir nedaudz samazinājies kopš gada sākuma, bet vien līdz pērnā gada augusta līmenim. Ekonomikas karavāna dodas tālāk, cita starpā, ziņojot par trīs lielu rūpnīcu atklāšanu iepriekšējās divās dienās.
