Valsts sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām (NVO) par krīzes situācijām notiek, tomēr būtu nepieciešams paplašināt veidus, kā informāciju nogādāt līdz iedzīvotājiem, otrdien izskanēja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē.
Sēdē skatīja jautājumu par sadarbības mehānismiem starp valsts institūcijām un pilsonisko sabiedrību krīzes situācijās.
Prezentāciju sēdes dalībniekiem sniedza Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle. Viņš atzina, ka pēdējā laika bezpilota lidaparātu incidenti ir veicinājuši nepieciešamību pēc skaidriem rīcības algoritmiem institūcijām un iedzīvotājiem.
Krīzes vadības centrs kopā ar nozaru ministrijām ir izstrādājis vadlīnijas rīcībai gaisa telpas apdraudējuma laikā, kas tika publicētas pagājušajā nedēļas nogalē. Pirms to publicēšanas vadlīnijas prezentētas astoņu valsts austrumu pierobežu pašvaldību civilās aizsardzības komisijām. Zīle atzina, ka šajās pašvaldībās jautājumu bija daudz, bet Krīzes vadības centrs uz tiem visiem centies atbildēt.
Savukārt kopš 23. maija ieviests jauns šūnu apraides sistēmas princips, atgādināja Zīle.
Viņš arī atzina, ka ir konstatētas problēmas ar lietotni "112 Latvija" un "112.lv" vietni gadījumos, kad tās reizē izmanto liels skaits iedzīvotāju. Kopš 30. marta tiekot veikti pastāvīgi uzlabojumi, bet turpmākiem uzlabojumiem būšot nepieciešami aptuveni 600 000 eiro, ticis informēts Krīzes vadības centrs.
Tāpat Zīle informēja, ka viens no attīstības virzieniem, pie kā vajadzētu strādāt, ir vienota interaktīvas mājaslapas izveide. Tiekot domāts arī par interaktīvas lietotnes izveidi ātrai informācijas iesniegšanai, lai tie netiktu publicēti sociālajos medijos, jo tas ne vienmēr ir droši, skaidroja Zīle.
Biedrības "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai" vadītāja Inese Vaivare komisijas sēdē norādīja, ka biedrība ar valsti civilās aizsardzības jautājumos aktīvi sadarbojas jau vairāk nekā trīs gadus. Aktīvi sadarbībā iesaistīta gan Iekšlietu ministrija, gan tās pakļautībā esošais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).
Vienlaikus Vaivare atzina, ka NVO varētu iesaistīt arī vairāk tieši informācijas apritē. NVO nozīmi informācijas nogādāšanai līdz iedzīvotājiem sēdē izcēla vēl vairāku NVO pārstāvji.
Vaivare arī uzsvēra, ka tāpat būtiska ir organizāciju pašorganizēšanās šajos apstākļos. Kā piemēru viņa minēja Latgales tūrisma asociācijas pirmdien publiski izplatīto atklāto vēstuli ar kuru tā vērsusies pie augstākajām valsts amatpersonām, ministrijām un Saeimas, norādot uz kritisku situāciju nozarē saistībā ar dronu ielidošanu un biežiem šūnapraides paziņojumiem.
Tāpat viņa aicināja vairāk piedomāt, kā šādos apstākļos komunicēt publiski. Viņa uzsvēra, ka tostarp medijiem nevajadzētu uzreiz pēc šūnapraides paziņojumiem, kuros cilvēki aicināti palikt mājās, publicēt "jūsmīgus aculiecinieku video" ar droniem. Esot jādomā, kā nesēt iedzīvotājos paniku un neprovocētu mītus, bet nodrošinātu pamatinformāciju.
Savukārt biedrības "Cita Daugavpils" pārstāve Inga Belousa aicināja padomāt par to, kā nepieciešamo informāciju, piemēram, par vadlīnijām gaisa apdraudējuma gadījumos, nogādāt līdz iedzīvotājiem, kas neizmanto tehnoloģijas. Kā piemēru viņa minēja iespēju šādu informāciju izvietot uz apdzīvotu vietu ziņojumu dēļiem, kā arī publiskos pasākumos Krīzes vadības centram izvietojot savu informācijas telti.
Kā vēstīts, ņemot vērā incidentus ar bezpilota lidaparātu apdraudējumu austrumu pierobežas teritorijā, ir izstrādātas rīcības vadlīnijas valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, pamatpakalpojumu sniedzējiem, juridiskajām personām, citām institūcijām un sabiedrībai.
Vienlaikus Krīzes vadības cents aicina iedzīvotājus iepazīties ar rīcības matricu, kurā pieejama pamatinformācija par sagaidāmo valsts pārvaldes, pašvaldības un nozaru institūciju rīcību, kā arī nozaru izstrādātie rīcības ieteikumi iedzīvotājiem dažādās situācijās.
Ar šiem materiāliem var iepazīties vietnēs "sargs.lv", "112.lv" un Krīzes vadības centra mājaslapā.
Pēdējo mēnešu laikā šūnu apraides paziņojumus saņēmuši Latgales un Vidzemes iedzīvotāji un tie bijuši saistīti ar, visticamāk, Krievijas-Ukrainas karā iesaistīto dronu pietuvošanos vai ielidošanu Latvijas gaisa telpā. Vairākas reizes šādi droni Latvijas teritorijā ir arī sprāguši, tostarp 7. maijā tas notika maz izmantotā naftas bāzē Rēzeknē.
Cilvēki līdz šim šādos incidentos nav cietuši, bet pēdējais gadījums Rēzeknē noveda vispirms pie aizsardzības ministra un pēc tam arī visas Evikas Siliņas (JV) vadītās valdības krišanas. Patlaban notiek sarunas par jaunas valdības izveidi. Kamēr tā nav apstiprināta, darbu turpina Siliņas vadītais Ministru kabinets.
