Kopumā populārākās diētas un uztura pieejas, ko iedzīvotāji, iedvesmojoties no internetā redzētā, ir pamēģinājuši, ir augsta proteīna diēta (24%), samazināts ogļhidrātu patēriņš (22%) un uztura bagātinātāju lietošana (22%).
Vēlmes pēc veselīgām maltītēm arvien biežāk nonāk jauniešu uzmanības centrā, taču ne vienmēr izvēlētie risinājumi ir sabalansēti. “Maxima Latvija” un veselīga uztura kustības “Ēstprieks” veiktā aptauja atklāj, ka jaunieši un iedzīvotāji vecumā līdz 34 gadiem bieži eksperimentē ar dažādām diētām un uztura pieejām, tostarp kaloriju skaitīšanu un badošanos. Vienlaikus iezīmējas būtiskas atšķirības motivācijā un izpratnē par veselīgu uzturu, kas liecina, ka ceļā uz veselīgākiem ieradumiem jaunieši bieži vadās pēc ārējiem faktoriem, nevis uztura pamatprincipiem.
Jaunieši biežāk eksperimentē ar stingrākām uztura metodēm
Kopumā populārākās diētas un uztura pieejas, ko iedzīvotāji, iedvesmojoties no internetā redzētā bez ārsta konsultācijas, ir pamēģinājuši, ir augsta proteīna diēta (24%), samazināts ogļhidrātu patēriņš (22%) un uztura bagātinātāju lietošana (22%). Tas norāda uz tendenci meklēt ātrākus vai striktākus risinājumus, nereti neizvērtējot to ietekmi uz veselību ilgtermiņā un vai tiešām ir vajadzība pēc šāda veida diētas.
“Bērnu un jauniešu veselīgas ēšanas paradumu veicināšana vienmēr ir bijusi svarīga “Maxima Latvija”, un mēs redzam, cik būtiski šo tēmu izcelt korektā veidā, īpaši mūsdienu informācijas pārbagātībā. Aptaujas dati vēlreiz apliecina, ka jauniešiem arvien grūtāk ir orientēties pretrunīgajā informācijā, proti – jaunieši un iedzīvotāji vecumā līdz 34 gadiem vairāk skaita kalorijas (17%) un badojas (7%), salīdzinot ar citām vecuma grupām, tāpēc ir īpaši svarīgi palīdzēt atpazīt uzticamus avotus un kritiski izvērtēt saturu par to, kas ir veselīgs uzturs. Kustības “Ēstprieks” ietvaros, papildu veselīgu maltīšu nodrošināšanai Bērnu slimnīcā, uzsākam arī rakstu sēriju par uztura dezinformāciju un to, kā to atklāt, lai palīdzētu jauniešiem pieņemt veselīgas, viņu vajadzībām atbilstošas izvēles, nevis sekot īslaicīgiem trendiem,” stāsta “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.
Veselīgāka ēšana jauniešiem biežāk saistīta ar izskatu, nevis veselību
Lai gan visās vecuma grupās galvenā motivācija ēst veselīgāk ir labsajūta, veselība un svara zaudēšana, jauniešu vidū izteikti dominē arī vizuālais izskats. Piemēram, vecuma grupā 18-24 gadi vairāk nekā puse respondentu (56%) kā vienu no galvenajiem iemesliem min tieši vēlmi uzlabot savu izskatu. Salīdzinājumā, vecuma grupā 65+ šī motivācija samazinās līdz pat nepilniem 20%, un arvien lielāku nozīmi iegūst ārstu ieteikumi un veselības apsvērumi. Tas iezīmē būtisku atšķirību, ka jaunieši biežāk vadās pēc ārējiem faktoriem, kamēr ar vecumu pieaug uzsvars uz veselību kopumā.
Uztura pamatprincipi – zināmi, bet ne līdz galam izprasti
Aptaujas dati rāda, ka daļa jauniešu ir pamanījuši dažādus veselīga uztura ieteikumus, taču ne vienmēr tajos iedziļinājušies. Vecuma grupā 18-24 gadi tikai neliela daļa (ap 6%) norāda, ka šādus ieteikumus zina labi, kamēr vairāk nekā puse (53%) atzīst, ka ar tiem ir tikai virspusēji iepazinušies. Savukārt 41% šajā grupā norāda, ka šādus ieteikumus nav manījuši vispār.
Līdzīga situācija redzama arī izpratnē par veselīgā šķīvja principu. Lai gan vairāk nekā puse respondentu to interpretē pareizi, joprojām ievērojama daļa (ap 25–30%) uzskata, ka veselīga uztura pamatā jābūt olbaltumvielām, nevis sabalansētam produktu sadalījumam. Tas atklāj, ka joprojām pastāv kļūdaini priekšstati par veselīgu uzturu.
Kopumā aptaujas rezultāti iezīmē, ka, lai gan interese par veselīgāku uzturu jauniešu vidū pieaug, nepilnīga izpratne un ārējo faktoru ietekme joprojām var veicināt riskantu uztura izvēļu pieņemšanu.
