Jāmāca pilnīga biezputra! Dabaszinību skolotāja sašutusi par mācību programmu, pēc kādas šobrīd jāstrādā 0 78

Skolotāja Inguna skolā strādā jau teju 30 gadus, tāpēc viņa pietiekami labi var salīdzināt programmas izmaiņas laika gaitā. Viņa piekrīt iepriekš jau plaši izskanējušajam viedoklim, ka jaunā vērtēšanas sistēma nelabvēlīgi ietekmē skolēnu centību un ieinteresētību iegūt augstāku vērtējumu.

“Viens ir stress, kuru izjūt skolēns pirms pārbaudes darba (to skaits manos mācāmajos priekšmetos atbilst izņemto tematu skaitam gadā, parasti ir divi semestrī, tātad četri gadā), kuru vēlāk nedrīkstēs labot. Taču uzcītību neveicina ari visi darbiņi, kas tiek vērtēti procentos. Tie ir gan nopietni laboratorijas darbi, gan prezentācijas, gan pārbaudes testi internetā.

Ja es būtu skolniece, arī es tos nepildītu, jo tie manu atzīmi nepaaugstina. Diezin vai pamatskolniekiem ir tik augsts apzinīguma un izpratnes līmenis, lai pietiktu ar pārliecību, ka tas palīdz labāk izprast vielu,” dalās skolotāja.

Taču vienlaikus skolotāja Inguna aktualizē vēl kādu svarīgu tēmu – mācību programmu. Arī tai viņa velta skarbus vārdus. “Mani uztrauc biezputra un virspusība mācību vielas apguvē. Nu nevaram taču salīdzināt, piemēram, cilvēka asinsriti ar augu vadaudu sistēmu, cilvēka gremošanas sistēmu ar augu fotosintēzi. Nevaram runāt par ķermeņa segām (manā pieredzē tās ir tikai gultā), nevis par segaudu sistēmu, kura arī nav salīdzināma augiem, cilvēkiem un dzīvniekiem. Bioloģiskais analfabētisms!” vērtē skolotāja.

Viņa uzskata, ka programma ir tik plaša un izplūdusi, ka pamatu apguvei laika nepietiek, taču ķīmijā bez pamatiem nav iespējams tikt tālāk. Vienlaikus tēmas apguvei laika ir tik maz, ka skolotājiem arī nav manevrēšanas iespēju.

Arī mācību grāmatās bieži jaunā viela esot atspoguļota tā, it kā skolēniem jau būtu priekšzināšanas.

Skolotāja uzskata, ka šo jucekli ir radījusi Skola 2030, kura vispirms esot ieviesta, bet tikai pēc tam izdoti atbilstoši mācību līdzekļi: “Skolēniem noteikti būtu vieglāk apgūt mācību vielu, un iegūtās zināšanas būtu noturīgākas, ja apgūstamā informācija būtu sistematizēta un apkopota tabulās, kā to var atrast daudzās vecajās mācību grāmatā.

Skolotājs nav klauns, un skola nav cirks, kurā mums jāpārsteidz skolēni ar priekšnesumiem. Nu nevaram mēs konkurēt ar datorspēlītēm, taču, šo biezputru mācot, mēs nevaram nodrošināt labus un noturīgus zināšanu pamatus,” uzskata skolotāja.

Un pie reizes vēl kāda lieta – Inguna atklāj arī “slēpto grāmatvedību”, ko skolotāji ir spiesti piekopt skolās.

“Nav noslēpums, ka skolēniem skolas dzīves izraibināšanai tiek rīkoti dažādi pasākumi, kaut vai tā pati Olimpiskā diena, kura pati par sevi ir brīnumjauks, atbalstāms pasākums, ģimenes diena utt., bet ja tie notiek stundu laikā, man tāpat jāraksta stundas tēma, tātad ejam tikai uz priekšu. Cietēji ir ne tikai skolēni, bet arī skolotāji, kuri mēģina pēc tam “saraut”. Stundu skaitam jāatbilst pēc plāna paredzētajam.”

Un noslēgumā vēl pāris Ingunas atziņas: “Neatbalstu ari iekļaujošo izglītību, ja vien nav runa par fiziskām nepilnībām. Programmu bērnu mācīšana prasa lielāku uzmanību, tādēļ bieži tiek apdalīti talantīgie jaunieši. Tiek prasīts arī liekais darbs: tematisko plānu rakstīšana, nu gluži kā padomju piecgades plāni. Atliek man saslimt vai uzrasties kādam pasākumam stundu laikā, vai tēmas apguve aizņem ilgāku laiku nekā plānots, un viss plāns pa gaisu! Tad kādēļ jānoslogo skolotājs, kurš jau tāpat savu darba laiku bieži pārstrādā? Pie tam burvīgi tematiskie plāni ir atrodami soma.lv! Un kur tad vēl skolēnu visatļautība un vecāku vienaldzība vai pat sava bērna aizstāvēšana nevietā. Esmu uzaudzējusi bruņas, bet katram jaunajam kolēģim tas nāks tikai ar laiku, ja izturēs pirmos gadus šajā atbildīgajā, radošajā un gandarījumu neiegūstošajā darbā! Gaidu jaunos kolēģus skolās, bet viegli nav!”

Vai arī Tev ir ko teikt par šo tēmu? Priecāšos, ja atrakstīsi uz [email protected]!