Jau vēstīts, ka FM pretēji valdības sociālo partneru un pašas nozares protestiem un iebildumiem virza “reformu” nebanku kredītorganizāciju uzraudzības jomā. Atgādināsim: “reforma” paredz, ka Latvijas Banka pārņem no Patērētāju tiesību aizsardzības centra nebanku kreditētāju uzraudzības funkcijas.
PTAC vadītāja Zaiga Liepiņa Latvijas radio skaidroja, ka, pēc viņu aplēsēm un 2025. gada datiem, pēc reformas nebanku kreditētājiem izmaksas palielināsies, bet ieņēmumi valsts budžetā samazināsies.
"Atsevišķiem spēlētājiem šī uzraudzības maksa pieaug, sasniedz 100 000 eiro gadā vairāk, tajā pašā laikā arī banka iegūst pusotru miljonu, bet valsts budžets visu šo naudu, ko līdz šim ir veidojusi nozare, iemaksājot valsts budžetā trīs miljonus, zaudē. Tāpat šī maksātspējas vērtēšana. Latvijas Banka darījusi to līdz šim tikai banku sektorā, kur tā apetīte nav liela. Mēs to veicam savā industrijā, kur ir izteikti lielāka interese nopelnīt vairāk, jo, protams, patēriņa kredīti ir riskantāki, un mēs ļoti cītīgi arī uzraugām, tādēļ arī sodi bijuši.", - teica Latvijas radio intervijā PTAC vadītāja Zaiga Liepiņa.
Nebanku kreditētāji pērn saņēmuši sodus 345 000 eiro apmērā par nepietiekamu maksātspējas izvērtēšanu, negodīgu komercpraksi un līguma noteikumu pārkāpumiem.
Arī asociācijas "FinTech Latvija" vadītāja Tīna Lūse vērtēja, ka reforma rada bažas gan par administratīvā sloga, gan izmaksu pieaugumu: "Virknei uzņēmumu uzraudzības maksa ne vien nesamazināsies, bet pat dubultosies. Administratīvā sloga mazināšanai būtu jānāk komplektā ar budžeta līdzekļu ietaupījumu, bet šī reforma, gluži pretēji, budžetā rada zaudējumus. Mēs arī nevaram atbalstīt veidu, kā šī likumprojektu pakotne tika virzīta. No sākuma tika pieņemts lēmums, kas netika pārrunāts ar nozari, un tas arī nerada tādu pārliecību, ka rezultāts būs labs."
Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile vērtēja, ka jebkuras pārmaiņas raisa bažas un tam ir psiholoģisks iemesli:
"Pati nozare atzīst, ka viss nav ideāli un ir daudz lietu, kas viņus pašus neapmierina. Šobrīd viņi tomēr izvēlas, kā saka, palikt pie ierastā, zināmā, viņi šīs pārmaiņas neatbalsta."
Asociācijas "FinTech Latvija" vadītāja Tīna Lūse Latvijas radio stāstīja, ka nebanku kreditētāju uzraudzības reformu neatbalsta arī uzņēmēju organizācijas – Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, tai pašā laikā ir arī veiksmīgi sadarbības piemēri ar ministrijām, piemēram, finanšu un tehnoloģiju attīstības stratēģijas izstrāde:
"Mēs arī redzam, ka tas spēj nest labus rezultātus gan uzņēmējiem, gan rezultātā arī valstij. Attiecīgi mēs aicinām tieši šādu labo praksi piemērot arī citiem jautājumiem, tai skaitā šai reformai. Protams, esam gatavi sēsties pie sarunu galda un runāt, un vērtēt, tā ka sekosim līdzi notikumu attīstībai."
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru