Menopauze ir ļoti nozīmīgs posms sievietes reproduktīvajā dzīvē. Šim laikam pētnieki pievērš milzu uzmanību, un pētījumi notiek gan bioķīmiskajā, gan gēnu medicīnas, bet visvairāk – vizuālās diagnostikas jomā. Tad nu smadzeņu attēlveidošanas dati liecina, ka menopauze ir ļoti nozīmīga tieši neiroloģiskā ziņā.
Vairums sieviešu, kam dzīvē tuvojas tuvojoties vidusvecums un menopauzes pāreja, piedzīvo kognitīvas un neiroloģiskas izmaiņas. Atmiņa šķiet mazāk uzticama. Izteiksmes formas un izteikumi sociālajos tīklos – sarežģītāki un dažkārt – mazāk saprotami citiem. Labi vārdi un svešvārdi šķiet nepieejami. Koncentrēšanās kļūst grūtāka. Miegs kļūst sadrumstalots. Kā tipiski menopauzes simptomi tiek aprakstīti – ieejot istabā, sieviete aizmirst, ko šeit meklējusi, vai pazaudē domu gājienu teikuma vidū. Bieži vien kognitīvās grūtības nav tiešs smadzeņu bojājums, bet gan blakņu kaskāde, ko raksturo karstuma viļņi naktīs un nakts svīšana, kas izjauc miega ciklus. Hroniski neizgulējušās smadzenes nespēj veikt kognitīvās funkcijas ierasti augstajā līmenī.
Trauksme un garastāvokļa svārstības, ko izraisa hormonālās vētras, patērē lielu daļu kognitīvo resursu, neatstājot vietu asai domāšanai. Literatūrā atrodami apgalvojumi, ka tieši menopauzes laikā tiek pieņemti sarežģīti, spontāni lēmumi, paļaujoties uz simpātijām, seksuālo iekāri un ļoti privātu pasaules uztveri.
Šie simptomi ir izplatīti, bet bieži vien – slikti izskaidroti. Par menopauzi publiski runā maz. Sieviete menopauzes laikā mēdz labāk ģērbties, posties un vairāk lietot kosmētiku, vārdu sakot – izskatās pievilcīga. Un tomēr dažas darbības un nepārdomātas rīcības liek taujāt – vai tas viss ir normāli? Vai kaut kas nav kārtībā? Patiesībā viss ir kārtībā – tā ir bioloģija.
Menopauzes sākumā estrogēnu līmenis nebūt nesamazinās vienmērīgi un paredzami. Tas svārstās plašā diapazonā, bieži vien tas pat pārsniedz pirmsmenopauzes līmeni, līdz galu galā samazinās. Bet tad – jau pašā menopauzes laikā, estrogēna ražošana olnīcās strauji un neatgriezeniski samazinās – un tā ir viena no nozīmīgākajām iekšējās sekrēcijas izmaiņām sievietes dzīves laikā.
Parasti mēs mēdzam runāt par estrogēnu lomu reprodukcijā. Patiesībā estrogēniem sieviešu smadzeņu darbībā ir ļoti nozīmīga loma. Estrogēni darbojas kā dabiski neiroprotektori un enerģijas regulatori smadzenēs. Estrogēni palīdz smadzenēm efektīvi izmantot glikozi (kā degvielu). Kad šo hormonu līmenis krītas, smadzeņu enerģijas metabolisms var palēnināties, radot noguruma sajūtu pat tad, ja ķermenis ir atpūties.
Un vēl – estrogēni stimulē jaunu sinapšu veidošanos, īpaši hipokampā – smadzeņu limbiskās sistēmas daļā, kas atbild par atmiņu un mācīšanos.
Estrogēnu dotie signāli nosaka komunikāciju starp smadzeņu tīkliem, regulē glikozes vielmaiņu neironos, ietekmē smadzeņu asinsriti un palīdz uzturēt homeostāzi, regulē ķermeņa temperatūru un apetīti. Sievietes smadzenes kopš pubertātes ir darbojušās estrogēniem bagātā vidē, tāpēc tad, kad estrogēnu līmenis svārstās un pēc tam samazinās, smadzenēm jāpielāgojas jaunajai hormonālai realitātei.
Šī pāreja ir saistīta ar neiroloģiskiem simptomiem, piemēram, garastāvokļa svārstībām, smadzeņu miglu un vazomotoriskajiem simptomiem, piemēram, karstuma viļņiem un nakts svīšanu. To, kas notiek sievietes smadzenēs menopauzes laikā palīdzējuši noteikt daudzi vizuālās diagnostikas pētījumi, izmantojot magnētisko rezonansi, datortomogrāfiju, pozitronu emisijas tomogrāfiju un citas jaudīgas metodes. Tas ļāvis daudz-maz saprast strukturālās un metaboliskās izmaiņas, kas notiek sieviešu smadzenēs menopauzes pārejas laikā.
Viens no interesantākajiem pētījumiem ar multimodālo magnētisko rezonansi ļāvis novērtēt pelēkās un baltās vielas apjomu un baltās vielas integritāti kognitīvi veselām sievietām vecumā no 40 līdz 65 gadiem. Dalībnieces tika klasificētas kā sievietes pirms menopauzes, perimenopauzes vai pēcmenopauzes periodā, pamatojoties uz hormonu līmeni un menstruālā cikla raksturu. Daļa pētījumā iesaistīto sieviešu bija lietojusi hormonterapiju, kas ar dažādām metodēm lika veidot stratificētas grupas lai nošķirtu medicīniski hormonālo ietekmi no normālas hronoloģiskas novecošanās.
Tika izdarīti secinājumi un publicēti nopietni rezultāti – sievietēm menopauzes pārejas posmā tika novērots smadzeņu apjoma samazinājums reģionos, kas saistīti ar atmiņu, uzmanību un augstāka līmeņa kognitīvo apstrādi. Šīs izmaiņas galīgi nebija vienādas (pat ļoti atšķirīgas): dažas smadzeņu daļas vairāk tika ietekmētas perimenopauzes laikā, bet citās atšķirības parādījās vēlāk – pēcmenopauzes periodā. Jutīguma analīzes, kurās tika ņemta vērā hormonterapijas lietošana, būtiski nemainīja rezultātus (paralēli tika novērota vīriešu kontrolgrupa, kurā izmaiņas varēja izskaidrot vienkārši ar hronoloģisku novecošanos).
Lielākā daļa sieviešu smadzeņu nemainījās visos menopauzes posmos. Izmaiņas bija specifiskas konkrētiem smadzeņu reģioniem, nevis vispārējas, norādot uz mērķtiecīgu pārveidi, nevis plašu deģenerāciju.
Smadzeņu tilpums mazinājās. Pētnieki un (īpaši) izmeklētās sievietes satraucās. Vispār taču jebkāds smadzeņu tilpuma samazinājums izklausās satraucoši. Par laimi, stāsts ar izmeklējumiem menopauzes laikā nebeidzās. Novērtējot sievietes divus un vairāk gadus pēc menopauzes iepriekšējie tilpuma samazinājumi bija stabilizējušies – bet vairākos reģionos daļēji atgriezušies sākotnējā stāvoklī.
Dati liecina nevis par pastāvīgu apjoma samazināšanos, bet gan par dinamisku pārveidošanās periodu menopauzes pārejas laikā, kam seko daļēja stabilizācija, kad hormonālie līmeņi izlīdzinās. Tas, kas konkrētā menopauzes laikā šķiet kā zaudējums, atspoguļo pagaidu pārstrukturēšanos, reaģējot uz endokrīnās sistēmas pārmaiņām.
Tomēr strukturālās izmaiņas ir tikai daļa no kopējās ainas. Ar pozitronu emisijas tomogrāfijas attēlveidošanas palīdzību tika pētīts smadzeņu galvenā enerģijas avota – glikozes metabolisms. Smadzenes patērē aptuveni ceturto daļu no organisma glikozes radītās enerģijas, bet samazināts glikozes metabolisms korelē ar neirodeģeneratīvām slimībām.
Sievietēm menopauzes laikā un arī pēc menopauzes pozitronu emisijas tomogrāfijā ir novērojams samazināts glikozes metabolisms smadzenēs vairākās smadzeņu zonās, un – tāpat kā strukturālajās analīzēs – šos rezultātus neietekmē hormonterapijas lietošana. Vienlaikus ar šo samazinājumu smadzenēs palielinās asins plūsma un palielinās šūnu enerģijas nozīmīgākā elementa ATF ražošana. Neskatoties uz samazinātu glikozes metabolismu, enerģijas pieejamības rādītāji arī šajās smadzeņu zonās nemazinājās.
Rezultāti liecina, ka smadzenes var pielāgoties enerģijas ražošanai vidē ar zemu estrogēna līmeni, lai gan konkrētie substrāti un mehānismi joprojām nav skaidri. Glikozes izmantošana, šķiet, kļūst mazāk efektīva, taču smadzenes to var kompensēt, palielinot asins plūsmu, uzlabojot mitohondriju efektivitāti vai, iespējams, vairāk paļaujoties uz alternatīviem enerģijas avotiem, piemēram, ketoniem.
Iespējams, menopauzes laikā daudzām sievietēm izjūtas liecina, ka viss ietu uz leju, bet vizuālās diagnostikas sniegtie dati liecina, ka notiek kaut kas daudz niansētāks. Smadzeņu procesi nevis pasīvi pasliktinātās, bet smadzenes piedzīvo strukturālas un metaboliskas pārkalibrēšanas periodu, reaģējot uz dziļām hormonālām izmaiņām.
Sievietes smadzenes menopauzes laikā spēj pielāgoties, bet kaut kādā mērā tā šķiet disfunkcija. Tā ir plaša mēroga fizioloģiska pielāgošanās, nevis neatgriezeniska pasliktināšanās. Un tomēr menopauzes izmaiņas galvenokārt ir saistītas ar kognitīvām un domāšanas izmaiņām.
Secinājumi. Menopauze nav intelekta zudums, bet gan smadzeņu pārslēgšanās režīms. Tas prasa pacietību pret sevi un bieži vien – dzīvesveida korekcijas, lai palīdzētu neironiem strādāt jaunos apstākļos. Kā tad sievietēm pašām sev palīdzēt šajā dzīves periodā? Neko jaunu jau nepateikšu – tās pirmkārt ir fiziskās aktivitātes. Aerobā slodze – skriešana, slēpošana, riteņbraukšana palielina asinsriti smadzenēs un veicina neiroplasticitāti. Tieši menopauzes laikā kā labākā fiziskā aktivitāte tiek ieteikta peldēšana un vingrošana baseinā.Otrs nozīmīgākais atbalsts smadzenēm ir kognitīvā stimulācija, kas parasti nozīmē – apgūt jaunas prasmes. Īstais laiks apgūt jaunas valodas, apmeklēt kursus, tas veido apvedceļus smadzenēs. Veselīgie tauki ir smadzeņu struktūras pamats – jālieto Omega 3 taukskābes un jāēd treknas jūras zivis.
Dažos gadījumos, konsultējoties ar ārstu, hormonaizstājterapija var palīdzēt kliedēt smadzeņu miglu.
