Saeimas komisija neatbalsta priekšlikumu par nepieciešamību trīs gadus Latvijā dzīvojošajiem ārzemniekiem iziet integrācijas programmu 0 56

Komisija turpināja darbu pie jaunā Imigrācijas likuma projekta pirms trešā lasījuma. Kultūra ministrijas parlamentārais sekretārs Aleksandrs Kalējs (P) bija iesniedzis priekšlikumu, ka ārzemniekam, kura paredzamais uzturēšanās termiņš Latvijā ir vismaz trīs gadi nepārtraukti, ir pienākums apgūt agrīnās integrācijas programmu. Arī deputāte Liene Gātere (P) bija iesniegusi līdzīgu priekšlikumu.

Komisija šos priekšlikumus neatbalstīja. Savukārt otrajā lasījumā atbalstītā redakcija paredzēja, ka ārzemniekam, kura paredzamais uzturēšanās termiņš Latvijā ir vismaz viens gads nepārtraukti, ir pienākums apgūt agrīnās integrācijas programmu.

Otrajā lasījumā atbalstītā redakcija paredz, ka agrīnās integrācijas pasākumus apmaksā ārzemnieks. Savukārt šodien komisija neatbalstīja biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" priekšlikumu, ka agrīnās integrācijas kursu apmaksā ārzemnieks ar nosacījumu, ka veiksmīgas pasākumu pabeigšanas gadījumā ārzemnieks atgūst 50% no samaksātās summas. Ja ārzemnieks kādu iemeslu dēļ programmu neapgūst, samaksātie līdzekļi netiek atgriezti.

Kultūras ministrijas pārstāvji šodien komisijā pauda, ka neatbalsta šo priekšlikumu, jo nav veikta ietekmes izvērtēšana uz valsts budžetu.

Komisija līdz šim izskatījusi 153 no 175 priekšlikumiem. No izskatītajiem priekšlikumiem lielākā daļa ir redakcionāli. Daļa no tiem tika noraidīti vai arī atsaukti.

Komisija otrdien atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) priekšlikumu, kas attiecināms uz studiju procesu un studentiem no trešajām valstīm. Ja līdz šim augstskolām bija pienākums ziņot Valsts robežsardzei par ārzemju studentu tad, ja lekcijas neattaisnotu iemeslu dēļ bija kavētas 14 dienas, komisijā atbalstītais priekšlikums kavēto dienu skaitu saīsina līdz trim dienām.

Kā ziņots, lai stiprinātu trešo valstu pilsoņu kontroli Latvijā, IeM sagatavojusi un iesniegusi apjomīgu priekšlikumu paketi likumprojektam. Daļa no iesniegtajiem priekšlikumiem papildina IeM jau izstrādāto un Ministru kabinetā apstiprināto rīcības plānu trešo valstu pilsoņu kontroles stiprināšanai.

Kā norādījusi ministrija, strādājot Saeimas komisijās un dažādos starpnozaru formātos, ministrija ir nonākusi pie priekšlikumiem, kas veicinās stingrākus un skaidrākus noteikumus, kā arī papildinās jau Ministru kabinetā apstiprināto informatīvo ziņojumu par trešo valstu pilsoņu kontroles mehānismu stiprināšanu.

Ministru kabinetā jau akceptētajā rīcības plānā ir virkne pasākumu trešo valstu pilsoņu uzturēšanās kontrolei, piemēram, nodarbinātības jomā plānots ierobežot darba devēju iespējas uzaicināt trešo valstu pilsoņus vienkāršajās profesijās, paredzot šādu iespēju vienīgi A klases uzņēmumiem pēc Valsts ieņēmumu dienesta reitingu sistēmas, kā arī, sekojot 14 citu Eiropas Savienības dalībvalstu piemēram, liegt piesaistīt trešo valstu pilsoņus darbā iekārtošanās uzņēmumiem.

Tāpat ir paredzēts izstrādāt grozījumus regulējumā, palielinot sankcijas par ārzemnieku izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem. Arī studiju jomā kontrole tiek stiprināta - tiek aicināts noteikt depozīta iemaksu, kas nodrošinātu ar ārvalstnieka izraidīšanu saistīto izmaksu segšanu gadījumos, kad vīza vai uzturēšanās atļauja tiek anulēta, kā arī noteikt liegumu ģimeņu apvienošanai bakalaura un maģistra līmeņa studentiem no valstīm ārpus NATO.