Straujāka minimālās algas paaugstināšana var radīt riskus zemas pievienotās vērtības nozarēs reģionos, aģentūrai LETA pauda darba devēju organizācijas, komentējot Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) rosinājumu minimālo algu 2027. gadā celt vismaz par 55 eiro - līdz 835 eiro mēnesī.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa norādīja, ka algas pieaugumam ideālā gadījumā vajadzētu sekot produktivitātes kāpumam. Ja alga aug straujāk nekā saražotais apjoms vai efektivitāte, uzņēmums zaudē konkurētspēju gan vietējā, gan eksporta tirgū. Konkurētspēja eksporta tirgos ir svarīga Latvijas tautsaimniecībai.
Zariņa pauda, ka jautājums par minimālās algas celšanu par 55 eiro ir sarežģīts līdzsvara meklējums starp darbinieku labklājību un uzņēmumu izdzīvošanas spēju. Teorētiski tas ir īstenojams, taču praksē tam ir augsti riski, ja tas netiek saskaņots ar vispārējo ekonomikas stāvokli. Piemēram, reģionos zemas pievienotās vērtības nozarēs, kurās rentabilitāte var būt zemāka, šāds lēciens var piespiest īpašniekus pārtraukt darbību vai samazināt darbinieku skaitu. Tāpat ir jāvērtē ietekme uz publiskajiem pakalpojumiem.
Viņa atzīmēja, ka Ministru kabinets (MK) 2024. gadā, izskatot informatīvo ziņojumu par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.-2027. gadā, lēma par minimālās algas paaugstināšanu vidējā termiņā - 2026. gadā līdz 780 eiro mēnesī, 2027. gadā līdz 820 eiro mēnesī un 2028. gadā līdz 860 eiro mēnesī. Tāpēc nav tā, ka LBAS nāk ar jaunu iniciatīvu, kas nebūtu diskutēta un apspriesta.
Padziļinātas diskusijas LTRK par LBAS piedāvājumu nav bijušas, taču LTRK ieskatā primāri visos algu segmentos ir jānodrošina konkurētspējīgi darbaspēka nodokļi un citas darbaspēka izmaksas, piemēram, virsstundu apmaksa un darba nespējas lapu regulējums, it īpaši Baltijas valstu vidū, minēja Zariņa.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norādīja, ka 2024. gada nogalē nodokļu reformas laikā noslēgta trīspusēja vienošanās starp valdību, darba devējiem un arodbiedrībām, kas paredz grafiku, kurā 2027. gadā minimālā alga sasniedz 820 eiro mēnesī. Sociālo partneru panāktās vienošanās un prognozējama uzņēmējdarbības vide esot būtisks priekšnoteikums ekonomikas stabilitātei un uzņēmumu spējai plānot attīstību ilgtermiņā. Jebkādām izmaiņām minimālās algas apmērā vajadzētu būt balstītām rūpīgā ekonomiskajā izvērtējumā un tautsaimniecības attīstības tendencēs, nevis īstermiņa politiskos apsvērumos.
Gorkšs atzīmēja, ka viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem algu pieaugumam ir konkurētspējīga nodokļu politika. Augsts darbaspēka nodokļu slogs ierobežo uzņēmumu iespējas palielināt atalgojumu un kavē ekonomikas virzību uz augstākas pievienotās vērtības modeli. Savukārt sabalansēta nodokļu sistēma rada priekšnosacījumus straujākai ekonomikas izaugsmei un lielākām algām.
Viņš minēja, ka pārāk straujš minimālās algas pieaugums var radīt būtiskus riskus tautsaimniecībai, īpaši nozarēs ar zemāku produktivitāti un reģionos. Pieaug spiediens uz uzņēmumu izmaksām, palielinās bezdarba risks un samazinās uzņēmumu konkurētspēja. Tāpat veidojas atalgojuma skalas saspiešanas efekts - pieaugot minimālajai algai, spiediens pieaug visā atalgojuma sistēmā, jo nepieciešams pārskatīt arī pārējo darbinieku algas.
Pretējā gadījumā mazinās motivācija iegūt augstāku kvalifikāciju un uzņemties lielāku atbildību. Piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pēdējos trijos gados vidējās algas pieaugums pret iepriekšējo gadu ir bijis vidēji 10%, vēstīja Gorkšs.
Jau ziņots, ka arodbiedrības norāda, ka, sākot ar 2025. gadu, minimālā alga Latvijā tiek noteikta, vadoties pēc MK regulējuma, kas paredz, ka minimālajai algai Latvijā būtu jāveido 46% no iepriekšējā gada vidējās darba samaksas valstī. Tomēr 2024. gadā ar Finanšu ministriju iezīmētais minimālās darba algas izaugsmes grafiks patlaban atpaliekot no pārējo algu pieauguma tempa, uzsver LBAS. To apliecinot arī Labklājības ministrijas sagatavotais ziņojums "Par minimālās algas situāciju 2026. gadā", kas šonedēļ skatīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomē sociālo partneru pārrunās.
LBAS ieskatā būtiski ņemt vērā, ka lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu minimālās algas atsauces vērtība pret vidējo darba samaksu ir noteikta proporcionāli augstāka nekā Latvijā un Latvijā darba samaksas līmenis ir viens no zemākajiem starp ES dalībvalstīm, norāda arodbiedrības.
LTRK ir apvienojušies vairāk nekā 8000 biedru - visu reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi, un citas uzņēmēju apvienības.
LDDK ir darba devējus pārstāvoša organizācija Latvijā. Kopš 1993. gada LDDK pārstāv darba devēju intereses sociālajā dialogā ar valsti un arodbiedrībām. LDDK apvieno darba devēju un nozaru asociācijas, kā arī uzņēmumus ar 50 un vairāk darbiniekiem.
