Aprūpētāja maiņa ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem nedrīkst kļūt par veidu, kā bērna uzvedības vai emocionālās grūtības vienkārši pārvietot no viena aprūpētāja pie cita, otrdien, tiešsaistes pasākumā prezentējot tematisko pārskatu par aprūpētāja maiņas ietekmi uz bērniem, uzsvēra Bērnu aizsardzības centra (BAC) pārstāve Sarmīte Voitkeviča.
Voitkeviča izcēla, ka īpaši svarīga ir rūpīga bērna individuālo vajadzību izpēte, lai pēc tam bērnam piemeklētu tādu aprūpētāju, kurš vislabāk spēj šīs vajadzības apmierināt. Pretējā gadījumā var nonākt tā dēvētajā "izdzīvošanas režīmā", kad problēmas netiek laikus pamanītas un risinātas, bet bērns tiek pārvietots no vienas aprūpes vietas uz citu.
BAC pārstāve Aija Erno norādīja, ka centra vēlme un vīzija ir uzturēt šo jautājumu aktuālu un kopā ar iesaistītajiem speciālistiem meklēt risinājumus, lai ārpusģimenes aprūpes sistēmā mazinātu bērniem traumējošu pieredzi.
Tāpēc BAC šogad plāno organizēt speciālistu diskusiju grupas par aprūpētāja maiņas jautājumiem. Uz tām centrs aicinās nozares speciālistus, lai kopīgi spriestu par nepieciešamajām pārmaiņām ārpusģimenes aprūpes sistēmā.
BAC norāda, ka bērna uzvedības problēmas bieži vien ir iepriekš piedzīvotas traumatizācijas sekas, tāpēc institūcijām un aprūpētājiem būtiski laikus pamanīt bērna vajadzības un nodrošināt piemērotu atbalstu, nevis aprūpētāja maiņu izmantot kā risinājumu sarežģītām situācijām.
Bērnam traumējoša var būt ne tikai aprūpētāja maiņa, bet arī ilgstoša atrašanās viņa vajadzībām neatbilstošos aprūpes apstākļos. Tādēļ katrā gadījumā jāvērtē, kas konkrētajam bērnam ir drošākais un piemērotākais risinājums.
Ar bērnu saistītajos lēmumos būtiska ir cieņpilna komunikācija, patiesa interese par bērna pieredzi un rūpes par to, lai bērns saprastu, kas ar viņu notiek un kāpēc tiek pieņemti konkrēti lēmumi, uzsver centrā.
Kā ziņots, BAC tematiskajā pārskatā secināts, ka Latvijā joprojām saglabājas augsts gadījumu skaits, kad ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem tiek mainīti aprūpētāji. Aprūpētājs 2024. gadā mainīts 373 bērniem jeb 6,98% no visiem ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, kas ir augstākais īpatsvars pēdējo trīs gadu laikā.
Centrs kā satraucošu tendenci izcēlis arī bērnu pārvietošanu no ģimeniskas vides uz aprūpes iestādēm. No 91 bērna, kurš 2024. gadā pēc aprūpētāja maiņas nonāca aprūpes iestādē, 77 bērni iepriekš bija ģimeniskā vidē.
Pašvaldību sniegtajās atbildēs visbiežāk kā aprūpētāja maiņas iemesls minēta aprūpētāja atteikšanās no bērna vai nespēja tikt galā ar bērna uzvedību. Šāds iemesls minēts 32 reizes jeb 21% gadījumu. Vardarbība pret bērnu kā iemesls aprūpētāja maiņai minēta 24 reizes jeb 16% gadījumu.
Pārskatā analizēti dati par 2022., 2023. un 2024. gadu, tostarp par ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaitu, bērnu sadalījumu pa aprūpes veidiem, aprūpētāja maiņas gadījumiem, audžuģimeņu un aizbildņu skaita izmaiņām, aizgādības tiesību pārtraukšanu, atkārtotu bērnu šķiršanu no ģimenes, krīzes centru pakalpojumu izmantošanu, kā arī aprūpētāja maiņas iemesliem.
