Lielākā daļa - 90,1% - aptaujāto atbalstītu izmaiņas valsts kompensējamo zāļu sistēmā, kas ļautu pacientam pašam izvēlēties konkrētas zāles, sedzot starpību starp valsts kompensēto lētāko variantu un paša izvēlēto zāļu cenu, informēja biedrība ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem "Saknes", atsaucoties uz veiktu iedzīvotāju aptauju.
Biedrības veiktajā aptaujā 62,7% respondentu norādījuši, ka vēlas izmaiņas kompensējamo zāļu sistēmā, kas paredzētu iespēju zāļu pircējam pašam izvēlēties konkrētu zāļu nosaukumu, ja valsts kompensētu tikai lētāko nosaukumu ar atbilstošo aktīvo vielu, bet starpību segtu pacients. Vēl 27,4% atbalstītu šādu risinājumu, ja tiktu noteikti piemaksas ierobežojumi.
Tikai 3% aptaujāto esošo sistēmu uzskata par apmierinošu un nevēlas izmaiņas, bet 6,9% respondentu nav viedokļa par šo jautājumu.
Biedrība norāda, ka aptaujāto vidū bijuši arī cilvēki ar salīdzinoši zemiem ienākumiem. Piemēram, 26,8% respondentu ienākumi ir līdz 600 eiro mēnesī, bet kopumā ienākumi līdz 1000 eiro mēnesī ir 64,3% aptaujāto.
Noskaidrots, ka 78,1% aptaujāto būtu gatavi piemaksāt starpību starp valsts kompensētajām lētākajām zālēm ar attiecīgo aktīvo vielu un paša pacienta izvēlētajām zālēm, ja valsts arī citām zālēm kompensētu tikai lētāko zāļu summu. Savukārt 21,9% izvēlētos tikai pilnībā valsts apmaksāto lētāko zāļu iepakojumu.
Aptaujā arī jautāts par pacientu līdzšinējo pieredzi aptiekās, kad, zāļu izplatītājiem mainot cenas, var mainīties arī valsts kompensētais lētākais variants. Kopumā 24,7% respondentu norādījuši, ka aptiekās vienmēr saņem vienas un tās pašas valsts kompensētās zāles. Vienlaikus 35,4% bieži sastopas ar negaidītām pārmaiņām, kad saņem zāles, kas no iepriekš saņemtajām atšķiras pēc krāsas, formas, iepakojuma vai ražotāja, jo valsts vairs nekompensē iepriekšējās zāles. Vēl 39,9% ar šādām atšķirībām ir sastapušies reti.
Vērtējot zāļu maiņas sekas, 11,8% respondentu norādījuši uz pašsajūtas pasliktināšanos vai blakusparādībām pēc zāļu maiņas, bet 25% izjūt satraukumu.
Valsts kompensējamās zāles vai medicīniskās ierīces regulāri lieto 68,6% aptaujāto, savukārt 21,3% aptaujas laikā kompensējamās zāles nelietoja. Vēl 10,1% respondentu norādījuši, ka valsts kompensējamās zāles lietojuši noteiktos periodos.
Starp aptaujātajiem 8,3% bija cilvēki vecumā līdz 30 gadiem, 33,1% - vecumā no 31 līdz 50 gadiem, 33,3% - vecumā no 51 līdz 64 gadiem, savukārt 25,2% aptaujāto bija vecumā no 65 gadiem.
Aptauju biedrība "Saknes" veica šā gada februārī, martā un aprīlī, aptaujājot gan pacientu organizācijas dalībniekus, gan citus. Biedrība norāda, ka gandrīz divu mēnešu laikā aptaujāti vairāki simti cilvēku.
Jau ziņots, ka jautājums par kompensējamo zāļu izvēles iespējām aktualizējās, kad pērn maijā 24 ārstu un pacientu nevalstiskās organizācijas nosūtīja kopīgu vēstuli Veselības ministrijai (VM) un Nacionālā veselības dienesta amatpersonām, lūdzot pilnveidot sistēmu. Organizācijas aicināja nodrošināt pacientiem iespēju izvēlēties atbilstošākas zāles un medicīniskās ierīces, ja pacients pats sedz cenas starpību.
Organizācijas rosina papildināt Ministru kabineta noteikumus par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību, paredzot, ka gadījumā, ja ārsts izrakstījis kompensējamās zāles vai medicīniskās ierīces ar vispārīgo nosaukumu, pacients varētu izvēlēties konkrētas zāles vai medicīnisko ierīci, no saviem līdzekļiem nodrošinot starpību starp aptiekas cenu un kompensācijas summu.
Iecerēts, ka aptiekai šādā gadījumā būtu pienākums informēt pacientu par lētākajām kompensējamām zālēm vai medicīniskajām ierīcēm, kas atbilst attiecīgajam nosaukumam un lietošanas veidam, kā arī par pacienta tiesību izmantošanas iespējām un nosacījumiem.
VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere skaidrojusi, ka jau šobrīd ārstam ir tiesības izrakstīt pacientam konkrētu zāļu nosaukumu, un pacientam ir iespēja saņemt piemērotāko medikamentu. Noteikumi jau šobrīd paredz, ka ārstam, ierakstot pamatojumu pacienta medicīniskajā kartē, ir tiesības norādīt arī konkrētā medikamenta nosaukumu, izrakstot piemērotāko medikamentu.
Aktīvā viela kompensējamajiem medikamentiem receptē tiek izrakstīta no 2020. gada 1. aprīļa. Tas nozīmē, ka gadījumos, kad receptē ir izrakstīts medikaments no kompensējamo zāļu saraksta (KZS), receptē norādot zāļu starptautisko nepatentēto nosaukumu (SNN), tad aptiekā ir pienākums pacientam izsniegt references jeb zemākās cenas līdzvērtīgas efektivitātes medikamentu.
Rezultātā pacients nepārmaksā, pērkot dārgākus medikamentus, bet zāļu ražotāji ir vairāk ieinteresēti samazināt medikamenta cenu, norādījusi Kaupere. Ja KZS ir divas vai vairākas līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles ar zemāko kompensācijas bāzes cenu, aptiekas pienākums ir obligāti savos krājumos turēt tās visas.
Tādējādi pacientam ir iespēja izvēlēties kādu no visām lētākajām līdzvērtīgas efektivitātes zālēm, kas iekļautas KZS. Savukārt, ja ir ārstniecisks pamatojums, ārsts receptē var norādīt arī konkrētu zāļu nosaukumu.
