Reforma, kas nav vajadzīga 0 201

Droni lido, nacionālā lidsabiedrība jau drīz var cieti piezemēties, cenas turpina augt, Rail Baltic projekts buksē, bet valdība vai precīzāk tās daļa ar neatlaidību turpina bīdīt pseidoreformu. Proti- Latvijas Bankas pārņemšanu no Patērētāju tiesību aizsardzības centra nebanku finanšu organizāciju uzraudzības funkcijas. Turklāt pats Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir kategoriski pret šo pseidoreformu, taču arī tas izmaiņu atbalstītājus neaptur.

Šodien noslēdzas likumdošanas grozījumu paketes saskaņošanas termiņš šīs “reformas” ietvaros. Sākotnēji priekšlikumi un iebildumi tika pieņemti līdz 20. aprīlim, taču, ņemot vērā lielo iebildumu skaitu, termiņu pagarināja līdz 8. maijam. Bet “spēku samērs” nav mainījies - nospiedošais vairākums iestājas pret “reformu”, ieskaitot gan Ekonomikas ministriju, gan valdības sociālos partnerus - Darba devēju konfederāciju un Tirdzniecības un rūpniecības kameru(LTRK).

"Ekonomikas ministrija joprojām uztur iebildumu par to, ka ar likumprojektu nav saprotams un nav atbildēts, kā turpmāk tiks īstenota patērētāju tiesību aizsardzības politika, jo likumprojekts un saistītie tiesību akti paredz uzraudzības maiņu no Patērētāju tiesību aizsardzības centra uz Latvijas Banku, kas ir patstāvīga valsts iestāde, kas nav pakļauta Ministru kabinetam.

Ekonomikas ministrija nepiekrīt Finanšu ministrijas norādītajam, ka reforma nekādā veidā nemaina politikas veidošanas loģiku, bet to precizē, jo it kā Ekonomikas ministrija saglabā politikas veidotāja lomu, savukārt Latvijas Banka kā neatkarīgs uzraugs īsteno šo politiku finanšu sektorā. Ekonomikas ministrija vēlreiz norāda, ka gadījumā, ja Ekonomikas ministrija saglabā šo politikas jomu, bet Latvijas Banka nodrošina uzraudzību (izdodot Latvijas Bankas noteikumus), tad nav skaidrs, kādā veidā tiks realizētas izmaiņas tiesību aktos, t.i., ja esošie Ministru kabineta noteikumi zaudēs spēku līdz ar likuma spēkā stāšanos un tiks izdoti Latvijas Bankas saistošie noteikumi, tad norādāms, ka Ekonomikas ministrija šo īstenot institucionāli nevarēs, jo Ekonomikas ministrijai nav tiesību izdot Latvijas Bankas noteikumus. Attiecīgi kādā veidā Ekonomikas ministrija saglabā politikas veidošanas jomu, ja nevar izstrādāt Latvijas Bankas saistošos noteikumus un Ministru kabineta noteikumu šajā jomā vairs nebūs, ko izstrādāt? " - neslēpj savu neapmierinātību Ekonomikas ministrija.

"LTRK norāda, ka reformas izstrādes procesā nav nodrošināta pietiekama uzņēmēju organizāciju iesaiste. Ņemot vērā reformas tvērumu un tās ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, būtu nepieciešams plašāks un strukturētāks konsultāciju process ar tirgus dalībniekiem, lai nodrošinātu, ka regulējums ir praktiski piemērojams un nerada nepamatotus riskus", -norāda Tirdzniecības un rūpniecības kamera savā vēstulē.

Interesanti, ko šīs pseidoreformas lobētāji darīs tālāk? Mēģinās pēc iespējas ātrāk šo likumprojektu paketi bīdīt caur valdību un pēc tam caur Saeimu? Parlamentā, kā izskatās, pseidoreformas pretinieku ir vairāk nekā atbalstītāju... Saprātīgākā izeja izveidotajā situācijā būtu... apturēt šīs reformas virzību, atstājot šo jautājumu izlemšanai jau jaunajai valdībai un parlamentam. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šai reformai nav nekādas akūtas nepieciešamības, tā nedod nekādu pievienoto vērtību un tikai samazina patērētāju, proti, nebanku sektora klientu, aizsardzības līmeni. Dīvaini, ka valdība ar vienu roku cīnās pret birokrātiju, bet ar otru - tikai izdomā nevajadzīgas birokrātiskas reformas!