Latvija Eiropas Savienības (ES) Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomes sanāksmē, kas norisināsies 11. maijā un 12. maijā, aicinās nosodīt Krievijas dalību Venēcijas biennālē, kamēr turpinās šīs valsts izvērstā agresija pret Ukrainu, izriet no Kultūras ministrijas (KM) sagatavotā informatīvā ziņojuma, kuru otrdien konceptuāli atbalstīja valdībā.
Latvija ierosinājusi iekļaut padomes sanāksmes darba kārtībā jautājumu par Krievijas atgriešanos 61. Venēcijas biennāles starptautiskajā mākslas izstādē un kopīgas ES pieejas nodrošināšanu. Izstādes rīkotāji 4. martā izziņoja šā gada dalībvalstis, un viena no 99 valstīm, kas plāno piedalīties, ir Krievija.
KM uzsver, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā bojā gājuši 346 mākslinieki un 132 Ukrainas un ārvalstu masu mediju profesionāļi. Krievija iznīcinājusi vai bojājusi 1707 kultūras mantojuma objektus un 2503 kultūras infrastruktūras objektus Ukrainā, no kuriem 558 pilnībā iznīcināti. Nelikumīgi konfiscēti vismaz 35 482 muzeju eksponāti, bet vairāk nekā 2,1 miljons priekšmetu joprojām atrodas pagaidu okupētajās teritorijās.
Eiropas valstu kultūras un ārlietu ministri 10. martā nosūtīja kopīgu vēstuli Venēcijas biennāles prezidentam un direktoru padomei, aicinot pārskatīt lēmumu par Krievijas dalību. Iniciatīvu, ko uzsāka Latvijas kultūras ministre Agnese Lāce (P), dažu dienu laikā atbalstīja 22 valstu ministri no Austrijas, Beļģijas, Bulgārijas, Horvātijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Francijas, Vācijas, Grieķijas, Īrijas, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Spānijas, Zviedrijas un Ukrainas.
Individuālas atbalsta vēstules nosūtīja arī Kipra, Malta un Čehija, tādējādi 23 no 27 ES dalībvalstīm atbalsta vēstulē ietvertos vēstījumus. Eiropas Komisija paziņoja par plānu apturēt vai pārtraukt aptuveni divu miljonu eiro dotāciju no ES budžeta Venēcijas biennālei. Latvija jautājumu par Krievijas uzbrukumu UNESCO pasaules mantojuma objektam Ļvivā uzrunāja arī 21. aprīļa ES Ārlietu padomes darba kārtības sadaļā "Citi jautājumi", aktualizējot to 2026. gada Venēcijas biennāles kontekstā.
Iecerēts, ka Latvija informēs dalībvalstis par notiekošo saistībā ar Krievijas dalību un aicinās nodrošināt konsekvenci starp ES lēmumiem attiecībā uz Krieviju un sankciju politiku, tostarp novēršot Krievijas maigās varas aktivitātes pasākumos un organizācijās, kuras līdzfinansē ES. Tāpat Latvija uzsvērs, ka Krievijas dalība Venēcijas biennālē ir pretrunā tās kultūras mantojuma iznīcināšanai Ukrainā, pārkāpjot 1954. gada Hāgas konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā principus, un aicinās novērst Krievijas valsts virzītu naratīvu izplatīšanu Venēcijas biennāles laikā ES kultūrtelpā. Latvija arī paudīs atbalstu Eiropas Komisijas rīcībai apturēt vai izbeigt ES finansējumu un rosinās plašākas kopīgas pieejas izstrādi sankciju piemērošanai kultūras jomā.
Padomes darba kārtībā iekļauta "AgoraEU" regulas daļējās vispārējās pieejas apstiprināšana. Eiropas Komisija 2025. gadā nāca klajā ar priekšlikumu par nākamo ES daudzgadu finanšu shēmu 2028. līdz 2034. gadam, kurā programmu skaits samazināts no 52 uz 16. Līdzšinējās programmas "Radošā Eiropa" un "Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības" jeb "CERV" plānots apvienot jaunā programmā "AgoraEU".
Latvija atbalsta daļējās vispārējās pieejas apstiprināšanu, norādot, ka kompromisa tekstā iekļauti vairāki Latvijas prioritāri jautājumi, tostarp uzsvars uz valodu daudzveidību, kultūras mantojuma aizsardzību un saglabāšanu, atbalstu profesionālu ziņu mediju modernizācijai un vietējo ziņu nozarei, neatkarīgiem producentiem audiovizuālajā jomā, kā arī mazām un vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām.
Attiecībā uz atlikušajiem finanšu un horizontālajiem jautājumiem Latvija uzstās uz skaidru finansējuma sadalījumu starp "Audiovisual" un "News" sadaļām "MEDIA+" atzarā, lai nodrošinātu finansiālu un juridisku noteiktību projektu īstenotājiem. Latvija pauž elastību attiecībā uz finansējuma detalizācijas pakāpi "CERV+" atzarā, vienlaikus neatkāpjoties no principa par indikatīvo procenta sadalījuma iezīmēšanu visiem "AgoraEU" programmas atzariem. Latvija arī pieprasīs lielāku skaidrību par horizontālo iniciatīvu finansēšanu, jo īpaši "AgoraEU" programmas birojiem.
Padomes sanāksmē paredzētas arī politikas debates par nākamo ES darba plānu kultūrai 2027. līdz 2030. gadam, ko plānots izstrādāt un apstiprināt gada otrajā pusgadā Īrijas prezidentūras ES Padomē laikā.
Latvija uzsvērs vairākas prioritātes, kādas jāatspoguļo jaunajā darba plānā, piemēram, kultūras un kultūras mantojuma nozīme sabiedrības noturībā un drošībā, taisnīgi un veselībai labvēlīgi darba apstākļi māksliniekiem un kultūras profesionāļiem, tostarp mākslīgā intelekta pieaugošās ietekmes kontekstā, līdzsvarota reģionālā pieejamība kultūras dzīvei, tostarp pierobežas reģionos, kultūras mantojuma un kultūras iestāžu gatavība krīzēm hibrīddraudu apstākļos, starpnozaru sadarbības stiprināšana, kā arī ES lomas nostiprināšana kā globāla kultūras dalībnieka.
