Pašlaik Latvijas pašpietiekamība putnu gaļā ir aptuveni 65%, aģenturai LETA norādīja Zemkopības ministrijā (ZM).
Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) ceturtdien tikās ar Latvijas putnkopības nozares pārstāvjiem un ārvalstu investoriem, lai apspriestu Latvijas potenciālu kļūt par reģionālu putnkopības produktu ražošanas centru Baltijas reģionā. Sanāksmē piedalījās AS "Ķekava Foods" un uzņēmuma lielākās īpašnieces Lietuvas "Akola Group" vadība, "Danhatch Group" pārstāve, kā arī ārvalstu investori no Nīderlandes un Vācijas.
Krauze norādīja, ka Eiropas putnu gaļas tirgū veidojas stratēģisks vakuums. Tradicionālie lielražotāji Polija un Ungārija saskaras ar nopietnām putnu slimību problēmām, savukārt Vācijā un Francijā samazinās putnkopībā strādājošo uzņēmumu skaits, jo jaunie nevēlas pārņemt novecojošo īpašnieku biznesu.
Tajā pašā laikā pieprasījums pēc putnkopības produkcijas Eiropas Savienībā (ES), piemēram, putnu gaļas, pieaug par aptuveni 4% gadā, un prognozes līdz 2030. gadam paredz papildu divus miljonus tonnu putnu gaļas pieprasījumu tirgū. Latvija ar savu esošo pārstrādes infrastruktūru un brīvajām lauksaimniecības platībām ir labā pozīcijā šo vakuumu aizpildīt, taču tam nepieciešama skaidra, ilgtermiņa nozares stratēģija, sacīja Krauze.
ZM atzīmē, ka pašlaik Latvijas pašpietiekamība putnu gaļā ir aptuveni 65%. "Ķekava Foods" spēj palielināt nokaušanas apjomu par 30%, taču tam vajadzīgas aptuveni 40 jaunas broileru audzēšanas saimniecības, ko patlaban "Ķekava Foods" aizvieto ar piegādēm no Lietuvas zemniekiem. Lietuvas piemērs rāda, ka mērķtiecīgs valsts investīciju atbalsts spēj ātri izveidot plašu līgumzemnieku tīklu.
Vienlaikus ZM pauda, ka sanāksmē ārvalstu investori apliecināja interesi ieguldīt Latvijā ar nosacījumu, ka valsts skaidri un ilgtermiņā atbalsta nozares attīstību. Kā galvenos šķēršļus investori minēja ne tikai finansiālā atbalsta trūkumu, bet arī lēnās vides atļauju procedūras. Investīciju lēmumiem nepieciešama uzticamība un paredzamība.
Sanāksme beidzās ar vienošanos, ka, ņemot vērā, ka patlaban vēl notiek sarunas ES līmenī par nākamo ES finanšu periodu un nav skaidri zināms pieejamais finansējums, ministrija sagaida no visām nozarēm to izstrādātās nozaru stratēģijas līdz 1. jūlijam, un tās būs pamats turpmākām sarunām par nākamo Kopējās lauksaimniecības politikas periodu. Puses vienojās, ka nākamā tikšanās varētu notikt gada otrajā pusē, atzīmēja ZM.
