Asociācija: Latvijas kritums Preses brīvības indeksā ir demokrātijas uzturēšanas jautājums 0 41

Viņa uzsvēra, ka jaunais indekss Latvijai ir nopietns brīdinājums, nevis iemesls pašapmierinātībai.

Tetarenko-Supe atzīmēja, ka, lai arī formāli Latvija joprojām atrodas salīdzinoši augstu, gada laikā tā ir kritusi gan vietu, gan punktu ziņā. "Tas nozīmē, ka kritums nav tikai relatīvs un nav skaidrojams vienīgi ar to, ka citām valstīm veicies labāk. Indekss rāda, ka arī Latvijas mediju vide dažos būtiskos aspektos ir pasliktinājusies," sacīja asociācijas vadītāja.

Viņa atzina, ka īpaši satraucoši ir tas, ka šis kritums notiek laikā, kad žurnālistu drošības jomā Latvijā tiešām ir sperti nozīmīgi soļi. Ir izstrādāts Žurnālistu un citu mediju profesionāļu drošības plāns, notikusi ciešāka sadarbība ar tiesībsargājošajām iestādēm, un arī starptautiski Latvija šajā jomā tiek vērtēta pozitīvi, uzskaitīja Tetarenko-Supe.

Tāpēc reitinga pasliktināšanās parāda, ka ar drošības plānu vien nepietiek, pauda Tetarenko-Supe. Viņa skaidroja, ka preses brīvību neveido tikai tas, vai žurnālistu fiziski apdraud. "To veido arī politiskā kultūra, sabiedrības attieksme, mediju ekonomiskā noturība un valsts institūciju izpratne par žurnālistikas lomu," teica asociācijas vadītāja.

Viņa uzskata, ka būtiskākais "sarkanais karogs" šajā indeksā ir sociālā indikatora kritums. Tas rāda vidi, kurā žurnālisti ikdienā strādā - uzticēšanos medijiem, naidīgumu, politiķu retoriku, dezinformācijas fonu un to, cik viegli publiskajā telpā kļūst žurnālistus padarīt par politiskiem pretiniekiem. "Šis ir ļoti nopietns signāls, jo preses brīvība vispirms sāk dilt nevis likumos, bet attieksmē," pauda Tetarenko-Supe.

Viņa uzsvēra, ka politiķiem šis reitings būtu jāuztver kā spogulis. "Katrs nicinošs izteikums par "nopirktiem medijiem", katra izvairīšanās no neērtiem jautājumiem un katrs mēģinājums kritisku žurnālistiku pasludināt par politisku uzbrukumu veido vidi, kurā žurnālistu ir vieglāk apklusināt, nogurdināt vai padarīt par ienaidnieku," sacīja Tetarenko-Supe, piebilstot, ka pēc tam tas atgriežas pie redakcijām kā naids komentāros, draudi, reputācijas graušana un pašcenzūra.

Tetarenko-Supe arī izcēla, ka šis reitings nav žurnālistu sūdzība par grūtu dzīvi, bet jautājums par sabiedrības tiesībām zināt. Viņa uzsvēra, ka bez neatkarīgiem medijiem sabiedrība daudz vēlāk vai vispār neuzzinātu par publiskās naudas izlietojumu, lielu infrastruktūras projektu problēmām, neskaidriem iepirkumiem, politisku ietekmi vai institūciju kļūdām.

Asociācijas vadītāja arī pauda, ka Latvijai vajadzīgs ne tikai drošības plāns, bet arī reāls finansējums tā īstenošanai, aizsardzība pret ļaunprātīgām tiesvedībām, nopietna mediju ilgtspējas politika un, pats galvenais, normāla politiķu attieksme pret žurnālistiku ikdienā - arī tad, kad jautājumi ir neērti.

Tikmēr Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Anda Rožukalne aģentūrai LETA norādīja, ka dažādu demokrātisko valstu pētījumi un nevalstiskās organizācijas ir norādījušas, ka demokrātijas kvalitātes samazināšanās kopumā nenotiek kā liels kritiens, bet gan maziem solīšiem.

Pēc viņas teiktā, Latvijā ir problēmas ar komerciālo mediju izdzīvošanu un investīcijas žurnālistikā tiek samazinātas. "Mediju organizācijām ir arvien grūtāk piedāvāt kvalitatīvu un daudzveidīgu saturu," sacīja Rožukalne.

Viņa norādīja, ka reklāmas nauda pārsniedz nacionālajos medijos investēto. Tas, pēc Rožukalnes domām, var dot izdzīvošanas iespējas īstermiņā, bet ilgtermiņā tas nozīmē slikti informētas sabiedrības attīstīšanos.

Tas viss padara mediju organizācijas mazāk noturīgas pret tādiem faktoriem kā, piemēram, politiskais spiediens, pauda Rožukalne.

Citās valstīs augsta līmeņa politiķi ir vērsušies pret medijiem caur tiesībsargājošām institūcijām, un, lai arī Latvijā tādi gadījumi ir bijuši, mūsu valstī ir izveidota arī laba pašregulācijas sistēma - Mediju ētikas padome un sabiedrisko mediju ombuds, uzskaitīja mediju eksperte.

Vienlaikus, pēc viņas teiktā, šī sistēma Latvijā no politiķu puses netiek izmantota, lai uzlabotu mediju atbildīgumu vai aizstāvētu savas intereses. Kā novērojusi Rožukalne, ētikas padome un ombuds bieži vien tiek izmantoti, lai politiķi iebiedētu medijus un veicinātu pašcenzūru. Bieži vien šādi iesniegumi tiekot adresēti arī citām iestādēm, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Datu valsts inspekcijai un citiem.

"Tas viss ļoti apgrūtina gan mediju, gan pašregulācijas institūciju darbu," atzina Rožukalne.

Viņa arī norādīja, ka politiķi mediju aizskaršanu bieži vien izmanto arī savas politiskās komunikācijas veidošanai, bieži vien paužot personīgus apvainojumus, kas nekādā veidā nav saistīti ar mediju darbu. "Tas viss rada to klimatu, kurā ir mazāk daudzveidības, mazāk plurālistiska informācija sabiedrībai," sacīja Rožukalne.

Eksperte arī atgādināja par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa ilgo apstiprināšanas procesu Saeimā, sākotnēji noraidot divus kandidātus, kurus izvēlējās nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Jau vēstīts, ka Latvija Preses brīvības indeksā noslīdējusi līdz 17. vietai 180 valstu un teritoriju vidū salīdzinājumā ar 15. vietu pērn, liecina starptautiskās organizācijas "Reportieri bez robežām" (RSF) ceturtdien publicētais ikgadējais reitings.

"Latvijas žurnālisti strādā samērā brīvā un drošā vidē, taču politiskais spiediens uz plašsaziņas līdzekļiem un krievvalodīgo iedzīvotāju piekļuve uzticamai informācijai no dažādiem avotiem ir reāla problēma," secināts ziņojumā.

Latvija indeksā pavirzījusies uz leju jau otro gadu pēc kārtas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu situācija ar preses brīvību pasliktinājusies 100 no pētījumā aplūkotajām 180 valstīm un teritorijām, norāda RSF, piebilstot, ka pirmo reizi 25 gadu laikā vairāk nekā puse pasaules valstu un teritoriju situācija ir sarežģīta vai ļoti smaga.

Pirmo vietu reitingā saglabājusi Norvēģija, no trešās uz otro vietu pakāpusies Nīderlande, savukārt Igaunija noslīdējusi no otrās uz trešo vietu.

Tālāk pirmajā desmitniekā seko Dānija, Zviedrija, Somija, Īrija, Šveice, Luksemburga un Portugāle.

Lietuva, kas pavirzījusies par vienu vietu uz leju līdz 15. vietai, ir vienu vietu aiz Vācijas, kas ir 14. vietā.

Lielbritānija ir 18. vietā, Kanāda - 20. vietā, Francija - 25. vietā, Polija - 27. vietā, Ukraina - 55. vietā un Itālija - 56. vietā.

ASV noslīdējušas par septiņām pozīcijām zemāk un ierindojušās 64. vietā. RSF norāda uz policijas un Imigrācijas un muitas dienesta darbinieku vardarbību pret žurnālistiem un ASV finansējuma samazināšanu starptautiskajām raidorganizācijām.

Pēdējās desmit vietās ir Azerbaidžāna, Krievija, Turkmenistāna, Vjetnama, Afganistāna, Saūda Arābija, Irāna, Ķīna, Ziemeļkoreja, sarakstu noslēdzot Eritrejai.

Indeksā ir novērtētas 180 valstis un teritorijas, pamatojoties uz drošību, politisko kontekstu, tiesisko regulējumu un ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem, kas ietekmē plašsaziņas līdzekļu brīvību.