Pretēji sākotnēji paustajam, ka reforma uzlabos efektivitāti un samazinās administratīvo slogu, piedāvātais finansēšanas modelis paredz valsts līdzekļu pārdali, nevis ietaupījumu, uzskata PTAC.
Neraugoties uz OECD skaidro vērtējumu, ka Latvijas finanšu nozares galvenās problēmas ir vāja konkurence banku sektorā, dārgs un ierobežoti pieejams kredīts un nepietiekama pakalpojumu pieejamība, Finanšu ministrija turpina virzīt uzraudzības maiņas reformu, konsekventi ignorējot gan uzņēmēju organizāciju, gan nozares brīdinājumus, ka iecerētās izmaiņas nevis risinās, bet saasinās problēmas – vēl vairāk samazinot konkurenci, sadārdzinot finansējumu un padarot to uzņēmumiem un iedzīvotājiem vēl grūtāk sasniedzamu, - šodien ziņo portāls la.lv.
Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera uztur būtiskus iebildumus pret patērētāju kreditētāju uzraudzības reformas virzību pašreizējā redakcijā. Uzņēmēju organizācijas norāda, ka reformas pamatojums nav pietiekams, nav veikts pilnvērtīgs ietekmes izvērtējums un nav analizēti alternatīvi risinājumi.
LDDK un LTRK ieskatā piedāvātā reforma rada regulatīvās nenoteiktības riskus un nesniedz skaidru atbildi, kā tieši uzraudzības funkciju nodošana Latvijas Bankai (LB) uzlabos patērētāju aizsardzību vai mazinās administratīvo slogu uzņēmumiem. Tomēr gan uzņēmēju organizāciju, gan pašās nozares iebildumi un priekšlikumi līdz šim lielākoties noraidīti.
Gan Fintech Latvija asociācija, gan nozare un uzņēmēju organizācijas vairākkārt uzsvērušas, ka finanšu sektora sakārtošanas centrā jābūt konkurences veicināšanai, finansējuma pieejamībai un skaidriem, samērīgiem noteikumiem, nevis sasteigtai institucionālai reformai bez pārliecinoša pierādījuma, ka uzrauga maiņa pati par sevi dos ieguvumu patērētājiem vai uzņēmējdarbības videi.
Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) norāda, ka iecerētā nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas normatīvo aktu grozījumu redakcija ne tikai nesasniedz solīto administratīvo ietaupījumu, bet faktiski rada finansiālus zaudējumus valsts budžetam, vienlaikus palielinot ieņēmumus LB un būtiski sadārdzinot izmaksas nozares dalībniekiem.
Pretēji sākotnēji paustajam, ka reforma uzlabos efektivitāti un samazinās administratīvo slogu, piedāvātais finansēšanas modelis paredz valsts līdzekļu pārdali, nevis ietaupījumu, uzskata PTAC.
