Latvija augstu vērtē kultūras institūciju autonomiju, tomēr personu, kas atbalsta esošo Krievijas režīmu un tā politiku, dalību starptautiskos kultūras pasākumos nevar skatīt atrauti no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, uzsvēra kultūras ministre Agnese Lāce (P).
Kā aģentūru LETA informēja ministres padomniece Žanete Eglīte, Lāce trešdien tikās ar Itālijas vēstnieku Latvijā Alesandro Monti, lai pārrunātu Latvijas un Itālijas divpusējo sadarbību kultūrā, kā arī situāciju saistībā ar Krievijas dalību Venēcijas biennālē.
Tikšanās laikā ministre pauda atzinību par Latvijas un Itālijas ciešo sadarbību un pateicās Itālijas valdībai par principiālo nostāju, distancējoties no Venēcijas biennāles rīkotāju lēmuma atļaut Krievijas dalību 2026. gada izstādē.
Sarunā apstiprināts, ka Itālijas kultūras ministrs Alesandro Džuli nepiedalīsies ne Venēcijas biennāles pirmsatklāšanas, ne oficiālajos atklāšanas pasākumos. Monti ieskatā šāda situācija, kad vienu no Itālijas nozīmīgākajiem kultūras notikumiem neapmeklē valsts kultūras ministrs, ir vēsturisks precedents, kas vismaz aizvadīto 20 gadu laikā nav pieredzēts.
Tikšanās laikā puses pārrunāja arī iespēju plašāk vērtēt sankciju piemērošanu personām, kas nodrošina Krievijas dalību starptautiskās kultūras platformās, tostarp hibrīdsankciju instrumentu izmantošanu. Kultūras ministre atzīmēja, ka Krievija mēģina izmantot kultūras pasākumus, lai šķeltu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un radītu iespaidu par savas klātbūtnes normalizēšanu.
Viņasprāt, Eiropas kultūras un ārlietu ministru kopīgā vēstule, kurai pievienojušās 25 valstis, apliecina pretējo - Eiropas valstis ir vienotas nostājā, ka agresorvalsts dalība nozīmīgās Eiropas kultūras platformās nav pieļaujama. Lāce arī norādīja, ka nedosies uz Venēciju, turklāt vairāki citi Eiropas kultūras ministri ir atsaukuši savu dalību biennāles pasākumos.
Saskaņā ar patlaban pieejamo informāciju Krievijas paviljons Venēcijas biennālē būs atvērts tikai biennāles atklāšanas dienās līdz 9. maijam. Pēc tam tas tiks slēgts, bet tā logos paredzēts demonstrēt videomateriālus ar mākslinieku priekšnesumiem.
Ministres padomniece akcentē, ka Latvija arī šādu risinājumu neuzskata par pieņemamu, jo tas joprojām nodrošina Krievijai simbolisku klātbūtni starptautiskajā kultūras telpā. Lāces vadībā turpinās darbs, lai nepieļautu Krievijas dalības normalizēšanu šajā un citos starptautiskos kultūras notikumos.
Plānots, ka 12. maijā kultūras ministre dosies uz Briseli, kur ES kultūras ministru padomē uzstāsies ar ziņojumu un prasībām saistībā ar Krievijas dalību starptautiskās kultūras platformās.
Jau rakstīts, ka Venēcijas biennāles žūrija neizskatīs dalībniekus no valstīm, kuru līderus Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) ir apsūdzējusi noziegumos, kā pretendentus uz izstādes balvām.
Kaut arī konkrētas valstis biennāles žūrijas paziņojumā nav minētas, ziņu aģentūra "Reuters" secina, ka runa ir par Krieviju un Izraēlu, jo SKT izdevusi Krievijas diktatora Vladimira Putina un Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu aresta orderus.
Venēcijas biennāle notiks no 9. maija līdz 22. novembrim. Savukārt Krievija biennālē nav piedalījusies kopš 2022. gada, kad tā sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, un Venēcijā nav izmantojusi savu paviljonu, bet tikai to izīrējusi.
Tomēr šogad Krievija biennālē plāno prezentēt skaņu performanču sēriju ar vispārīgu nosaukumu "Koks sakņojas debesīs". Itālijas Kultūras ministrija skaidroja, ka Krievijai atgriezties forumā ļāvis Biennāles fonds bez valsts ziņas.
Eiropas Komisija nosodīja lēmumu par Krievijas atgriešanos biennālē. Tā nosūtīja vēstuli biennāles organizatoriem, ka atņem biennālei divus miljonus eiro lielo Eiropas dotāciju.
Kā vēstīts, Latvijas kultūras ministre martā sāka iniciatīvu, lai aicinātu 61. Venēcijas starptautiskās mākslas biennāles rīkotājus pārskatīt Krievijas dalību. Dažu dienu laikā iniciatīvu atbalstīja 22 valstu ministri - Austrijas, Beļģijas, Bulgārijas, Horvātijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Francijas, Vācijas, Grieķijas, Īrijas, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Spānijas, Zviedrijas un Ukrainas.
Kopīgā paziņojumā ministri uzsvēra, ka vairāk nekā gadsimtu Venēcijas biennāle ir bijusi viena no pasaulē nozīmīgākajām platformām mākslinieciskajai brīvībai un starptautiskai kultūras apmaiņai. Vienlaikus viņi norādīja, ka kultūras institūcijām piemīt ne tikai mākslinieciska nozīme, bet arī morāla atbildība.
"Kultūra nav nošķirta no realitātes, kurā dzīvo sabiedrība. Tā veido to, kā cilvēki izprot pasauli, kādas vērtības viņi aizstāv un kā rīkojas. Tāpēc kultūras institūcijām ir ne tikai mākslinieciska loma, bet arī morāla atbildība," teikts ministru paziņojumā.
Ministri norādīja, ka Krievijas turpinātais karš pret Ukrainu ir nodarījis plašus postījumus Ukrainas kultūras dzīvei un mantojumam - ir iznīcinātas muzeju ēkas, vēsturiskie objekti, pieminekļi un citas kultūras institūcijas. Tāpat tika atgādināts, ka Krievijai joprojām piemērotas Eiropas Savienības un starptautiskās sankcijas, tostarp kultūras jomā, par starptautisko tiesību pārkāpšanu un Ukrainas suverenitātes apdraudēšanu. "Šādos apstākļos Krievijai piešķirt prestižu starptautisku kultūras platformu ir ļoti satraucošs signāls," norādīja vēstules sagatavotāji.
