Latvijā ir būtiski saglabāt drošu un stabilu bezmaksas zemes TV apraides infrastruktūru, nodrošinot mazajiem reģionālajiem pakalpojumu kabeļoperatoriem TV signāla avotu, aģentūrai LETA uzsvēra Satiksmes ministrijā (SM).
Šādi ministrijā pamato iecerētos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Ņemot vērā, ka konkurss par maksas televīzijas pakalpojuma nodrošināšanu virszemes apraidē noslēdzies bez rezultāta, SM sagatavojusi grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, paredzot atteikšanos no līdzšinējā konkursa modeļa.
Līdz ar SM rosinātajiem grozījumiem iecerēts, ka turpmāk maksas TV apraide zemes tīklā tiks nodrošināta kā VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) komercpakalpojums brīvā tirgus apstākļos, ja būs pieprasījums, saglabājot tarifu aprēķina caurspīdīgumu atbilstoši valsts noteiktajai metodikai.
Ministrijā atzīmē, ka šobrīd par konkrētajiem grozījumiem vēl līdz 1. maijam notiek sabiedriskā apspriešana. Kad tā beigsies, SM apkopos viedokļus, kā arī veiks saskaņojumus ar citām iestādēm, tai skaitā Kultūras ministriju un Finanšu ministriju.
Tāpat papildus ir sākts darbs pie grozījumiem metodikā.
SM skaidro, ka LVRTC nesniegs maksas TV pakalpojumus zemes apraidē, bet turpinās nodrošināt šādu iespēju citiem caur savu infrastruktūru.
Ministrijā arī atzīst, ka jautājumā par cenām, bija komersantu iebildumi, ka tās ir augstas. Savukārt, lai veiktu izmaiņas, ir jāmaina aprēķina metodika, ko nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi. Tai pat laikā ministrijā norāda, ka, ņemot vērā, ka mainās izmaksu ietekmējošie faktori, šobrīd nav iespējams prognozēt, vai tās būs augstākas un kāds būs sadalījums starp valsts un komersantu daļu.
Maksa par LVRTC pakalpojumiem tiks noteikta atbilstoši MK apstiprinātai metodikai, kas ir jāpārskata, jo jāsvītro atsauces uz konkursu, kā arī jāmaina citi nosacījumi attiecībā uz bezmaksas un maksas TV pakalpojumiem (metodika ir jāaktualizē atbilstoši reāliem apstākļiem)
Gadījumā, ja neviens komersants nesniegs maksas TV pakalpojumu zemes apraidē, kas daļēji sedza LVRTC izmaksas bezmaksas TV nodrošināšanai, paredzēts palielināt finansējumu Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, lai saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu varētu nodrošināt finansējumu LVRTC par bezmaksas TV nodrošināšanu.
Tiesību aktu projektu portālā pieejamajā grozījumu anotācijā skaidrots, ka Latvijā virszemes TV apraidi nodrošina LVRTC, kas uztur gan bezmaksas, gan maksas televīzijas signālu izplatīšanu ar zemes raidītājiem. Sistēma darbojas uz vienotas infrastruktūras, un tās izmaksas tiek regulētas valsts noteiktā kārtībā.
Bezmaksas TV apraide ietver vienu multipleksu ar vairākām sabiedriskajām un komerciālajām programmām, un tā nodrošina gandrīz pilnīgu Latvijas pārklājumu. Savukārt maksas TV apraide patlaban tiek nodrošināta sadarbībā ar telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet", aptver vairākus multipleksus un sasniedz lielāko daļu Latvijas teritorijas. LVRTC līgums ar "Tet" noslēgts līdz šā gada 31. decembrim.
Ministru kabineta 2025. gada 10. decembra rīkojums paredzēja izveidot komisiju un izsludināt konkursu par maksas televīzijas pakalpojuma nodrošināšanu zemes apraidē laika periodam līdz 2030. gadam. Komisijas uzdevums bija organizēt konkursu un pieņemt lēmumu atbilstoši nolikumam.
Konkursa nolikuma publiskajā apspriešanā priekšlikumus iesniedza tikai "Tet", kas rosināja samazināt maksas TV multipleksu skaitu no pieciem uz trim, kā arī pauda iebildumus par LVRTC infrastruktūras un elektroenerģijas izmaksām.
LVRTC savukārt norādīja, ka tarifi aprēķināti atbilstoši Ministru kabineta metodikai un elektroenerģijas iepirkumi tiek veikti centralizēti, tādēļ cenu pielāgošana vienam klientam nav iespējama.
Tajā pašā laikā Ministru kabinets pagājušā gada 9. decembrī atbalstīja konkursa nolikuma virzību, taču vēlāk izsludinātajā konkursā līdz 2030. gadam netika saņemts neviens piedāvājums, un tas noslēdzās bez rezultāta.
Anotācijā arī teikts, ka konkursos 2013. un 2020. gadā piedalījies tikai viens komersants, kas ieguvis tiesības nodrošināt maksas TV apraidi. Tādēļ SM secina, ka šāda pakalpojuma tirgū faktiska konkurence nepastāv.
