Finanšu eksperts: Eiropā ir vairāki piemēri veselības un labklājības jomu ministriju apvienošanai.
Starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins norāda, ka Latvijā ir lielākais ministriju skaits Baltijas valstīs, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu. Tāpēc ir jāvirzās uz kompaktas un labi funkcionējošas pārvaldes veidošanu. Galvenais sabiedrības ieguvums no Veselības un Labklājības ministrijas apvienošanas būs operatīvāka un mazāk birokratizēta veselības un sociālās aprūpes koordinācija pašā resorā, nevis naudas izteiksmē vai darbinieku skaita optimizēšanā.
Logins norāda, ka Igaunijā ir mazākais iedzīvotāju skaits ar 11 ministrijām, bet Latvijā ir 14 ministriju - tikpat daudz ministriju kā Lietuvā, kur ir par miljonu vairāk iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir mazākais valsts budžets ar zemākajiem budžeta ieņēmumiem starp visām Baltijas valstīm. Šie ir būtiski argumenti, lai izveidotu kompaktu valsts pārvaldi ar samazinātu ministriju skaitu. Turklāt būtu jāvērtē daudz plašākā mērogā nekā tikai Labklājības un Veselības ministrijas apvienošanu.
“Šīs abas ministrijas ir vienas no naudas un cilvēku resursu ietekmīgākajām ministrijām (iekļaujot padotības organizācijas un ietekmes sfēras) valstī, tomēr abu ministriju funkcijas ir pārāk atšķirīgas, lai, tās apvienojot, būtu būtisks finansiāls ieguvums. Ir skaidrs, ka veselības budžetam neko nepārdalīs no sociālā budžeta un pretēji. Tomēr ir jāvērtē arī lēmumu pieņemšanas process, un šajā rakursā arī būtu lielākais ieguvums. Šobrīd mēs redzam, ka daudzi risinājumi iestrēgst starp abām ministrijām, kurām bieži viedokļi atšķiras un tās nevar pieņemt sabiedrības interesēs labāko risinājumu. Vienota ministrija uzlabota lēmumu pieņemšanas procesu, kas ļautu pilnveidot atsevišķām iedzīvotāju grupām sociālo un veselības pakalpojumu saņemšanu,” norāda Raitis Logins, starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris.
“Grant Thornton Baltic” min arī vairākus piemērus Eiropā, kur ir eksperimentēts uz šo ministriju apvienošanu. Spilgts piemērs ir Igaunija, kur ir apvienotas šīs ministrijas vienā, bet ik palaikam to vada divi ministri, pārvaldot katrs savu portfeli – sociālās aizsardzības un veselības jomu. 2025.gadā atgriezās pie viena ministra principa, kas pārvalda abas jomas.
Abas jomas vienas ministrijas pārziņā ir arī Nīderlandē, kur veselībai un labklājībai vēl pievienota ir sporta joma, Somijā, Austrijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un Norvēģijā, kur veselība apvienota ar sociālo aprūpi, kā arī citviet.
Ja apvienotu Labklājības un Veselības ministrijas, tad tās pārvaldībā būtu lielākā daļa valsts budžeta – šogad veselības jomai atvēlēts 1,97 miljardi eiro, bet labklājības – 6,04 miljardi eiro. Tas nozīmētu aptuveni 44% no 17,9 miljardiem eiro, kas ir valsts budžets 2026.gadā. Uz šī fona abu ministriju apvienošanas administratīvo izmaksu samazinājums, ko veido administratīvo funkciju pārklāšanās, būtu salīdzinoši neliels. Turklāt būtu svarīgi, lai neveidoties KEM precedents, kad tika solīts, ka kopējās KEM, VARAM, EM administratīvās izmaksas un darbinieku skaits nepieaugs, bet realitātē tas būtiski pieauga.
Finanšu eksperta Raita Logina ieskatā Latvijā būtu nepieciešams ministriju funkciju pārskatīšana - administratīvā aparāta un valsts budžeta izmaksu optimizēšanas kontekstā valdībai būtu jānāk ar priekšlikumu samazināt ministriju skaitu. Pirms vairākiem gadiem tika radīta Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kuras funkcijas tika pārdalītas no Ekonomikas ministrijas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, lai gan tās līdz tam tika ar tām veiksmīgi galā.
