Elektroenerģijas patēriņš šogad Latvijā turpinās augt, intervijā aģentūrai LETA prognozēja elektroenerģijas kompānijas "AJ Power" grupas vadītājs Roberts Samtiņš.
Tostarp viņš uzsvēra, ka aukstās ziemas dēļ janvārī un februārī būtiski palielinājās enerģijas patēriņš, kā arī siltuma ģenerācijā klāt ir nākušas būtiskas jaudas, kas izmanto elektroenerģiju, tādējādi šis statistikā būs izņēmuma gads.
Samtiņš atgādināja, ka pagājušajā gadā elektroenerģijas patēriņš salīdzinājumā ar 2024. gadu pieauga par nedaudz vairāk kā 3%, un tas ir vairāk nekā Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums.
"Iepriekš mēs piedzīvojām būtisku elektroenerģijas patēriņa kritumu 2022. gadā un arī sekojoši 2023. gadā. Tas bija saistīts gan ar enerģētisko krīzi un ļoti augstām cenām, gan ar to, ka valdīja saules enerģijas "bums" un liela daļa no saules saražotās elektroenerģijas tika izmantota pašpatēriņam un tīklā nemaz nenonāca. Proti, elektroenerģijas patēriņa statistikā tiek uzskaitīts tas apjoms, ko patērētāji iegādājas no tīkla, jo pašpatēriņa apjomu precīzi uzskaitīt ir būtiski sarežģītāk. Savukārt pērn mēs atgriezāmies jau 2019. gada patēriņa līmenī," sacīja Samtiņš.
Viņš atzina, ka elektroenerģijas patēriņa kāpumu ir veicinājusi gan siltumapgāde, gan transports. Tāpat elektroenerģijas patēriņu veicina enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS), jo sākotnēji tās elektroenerģiju patērē, bet pēc tam to nodod tīklā.
"Elektroenerģijas patēriņa pieaugums turpināsies, un kopumā tā ir laba ziņa, jo tātad būs mazāks spiediens uz sadales tīkla tarifiem," piebilda Samtiņš.
Viņš norādīja, ka turpinās transporta elektrifikācija. Otrs virziens ir siltumenerģijas ģenerācija, jo gan mājsaimniecības ir uzstādījušas daudz vairāk siltumsūkņu, gan ieviesti industriāli risinājumi, piemēram, "Rīgas siltums" izbūvēja elektrodu ūdenssildāmo katlu, kura jauda ir 49 megavati.
"Arī centralizētā siltuma ģenerācijā, manuprāt, arvien lielāka loma būs elektroenerģijai, jo siltumu uzkrāt ir lētāk, nekā uzkrāt elektroenerģiju. Tāpēc siltumu var ražot tad, kad elektroenerģijas cenas diennaktī ir zemākas, un nodrošināt vienmērīgu siltuma piegādi centralizētai siltumapgādei. Tam ir ļoti liels potenciāls, un tas pozitīvi ietekmē arī energosistēmu kopumā," sacīja "AJ Power" vadītājs.
Savukārt jautāts, vai tas var sekmēt jaunu elektroenerģijas tirgotāju ienākšanu Latvijā, Samtiņš atzina, ka, izslēgt to nevar, bet Latvijas tirgus ir salīdzinoši mazs, un tirgotāju skaits šobrīd ir pietiekams.
"Firmas.lv" informācija liecina, ka lielākie "AJ Power Holding" ietilpstošie uzņēmumi ir SIA "AJ Power", SIA "AJ Power Gas" un "AJ Power Recycling".
"AJ Power" apgrozījums 2024. gadā bija 55,598 miljoni eiro, bet peļņa - 1,854 miljoni eiro. "AJ Power Gas" strādāja ar 28,2 miljonu eiro apgrozījumu un 69 656 eiro peļņu, bet "AJ Power Recycling" apgrozījums 2024. gadā bija 5,144 miljoni eiro, kamēr peļņa veidoja 417 800 eiro. Kompāniju 2025. gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.
"AJ Power Holding" īpašnieki ir Jānim Lielcepurem piederošā SIA "Lādētājs" (34%), Anetei Freibergai-Samtiņai piederošā SIA "AHF" (26%), Freiberga-Samtiņa (25%) un Druvim Mūrmanim piederošā SIA "DUK Power" (15%).
Visa intervija lasāma LETA+: https://leta.lv/plus/8473660A-CB39-4D0A-A484-FE0C7950E0AA/ vai Nozare.lv: https://nozare.lv/comments/item/8473660A-CB39-4D0A-A484-FE0C7950E0AA/
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru