Latvijā vakcīnas ir pieejamas, bet sabiedrība joprojām nav pasargāta 0 57

Eiropas Imunizācijas nedēļas ietvaros veselības nozares eksperti aktualizē jautājumu par sabiedrības aizsardzību pret novēršamām infekcijas slimībām. Dati liecina, ka vakcīnas Latvijā ir plaši pieejamas, bet cilvēki tās neizmanto. Tāpēc veselības nozares speciālisti meklē risinājumus, kā uzlabot vakcinācijas aptveri un nodrošināt sabiedrības kolektīvo imunitāti.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir noteikusi mērķi līdz 2030. gadam nodrošināt imunizācijas pakalpojumu pieejamību visiem cilvēkiem kā būtisku primārās veselības aprūpes sastāvdaļu. Latvijā ir izstrādāti spēcīgi pamati, lai šo mērķi sasniegtu, proti, valstī ir viens no plašākajiem valsts apmaksātajiem vakcinācijas kalendāriem Eiropā. Tomēr vakcinācijas aptvere joprojām ir nepietiekama un, neskatoties uz vakcīnu pierādīto efektivitāti, vilcināšanās vakcinēties pieaug un kļūst par būtisku izaicinājumu sabiedrības imunizācijas kontekstā.

“Dati liecina, ka mazu bērnu vakcinācijā Latvija pietuvojas vēlamajam 95% līmenim, bet ar vecumu tā būtiski samazinās. Panākt sistemātiskas pārmaiņas var tikai tad, ja mēs plānojam savu vakcināciju visa mūža garumā,” norāda Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) direktore Elīna Dimiņa.

Lēmums par vakcināciju bieži tiek pieņemts ārsta kabinetā, taču dažkārt šajā posmā ne viss darbojas, kā vajadzētu. “Informācijas šķietami ir daudz, bet praksē redzam, ka nepieciešama arī ārstu izglītošana. Arī ārstiem ir nepieciešams regulāri atjaunot zināšanas, lai mazinātu novecojušus priekšstatus par vakcinācijas nozīmību,” skaidro Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece, ģimenes ārste Alise Singha.

Vienlaikus ārstu ikdienu būtiski ietekmē sistēmiski šķēršļi, piemēram, birokrātija, datu ievade un nepietiekami savienotas informācijas sistēmas. “Ja dati par pacientu atrodas papīra kartītēs vai vairākās platformās, ārstam vienkārši nepietiek laika kvalitatīvai sarunai ar pacientu,” piemetina A.Singha.

Nepieciešamību mērķtiecīgi stiprināt darbu ar ģimenes ārstiem uzsver arī Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane, norādot, ka ministrija strādā pie tā, lai tuvākajā laikā identificētu būtiskākos šķēršļus ģimenes ārstu praksēs un mērķēti strādātu ar tām, kur vakcinācijas rādītāji ir zemākie.

Kā viens no iemesliem nevakcinēties tiek izcelts informācijas trūkums, tomēr tas ir tikai viens no faktoriem. Eurobarometer jaunākie dati liecina, ka Latvijā no tiem pieaugušajiem iedzīvotājiem, kuri nav vakcinējušies, 46% iedzīvotāju kā iemeslu tam min sajūtu, ka vakcinācija viņiem gluži vienkārši nav nepieciešama, un vēl 20% iedzīvotāju norāda, ka vakcinācija ir pārāk dārga, un viņi to nevar atļauties. “Mums ir jāveido veselībpratīga sabiedrība, panākot izmaiņas iedzīvotāju zināšanu, prasmju, kompetenču un motivācijas līmenī, kā arī nodrošinot nepieciešamo atbalstu un vidi, kas šo izvēli vakcinēties padara vienkāršu,” uzsver RSU Sabiedrības veselības institūta direktore asoc.prof. Anda Ķīvīte-Urtāne.