Bijušie pašvaldību vadītāji, kas pulcējušies Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) rīkotajā 1990. gada tautas deputātu sapulces dalībnieku konferencē, otrdien kritizēja pašvaldību reformu un pielaižu prasīšanu domju vadošajām amatpersonām.
- gada Vislatvijas tautas deputātu sapulces dalībnieks, bijušais Augstākās padomes deputāts un kādreizējā Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna sprieda, ka, izveidojot jaunos novadus pēc pēdējās administratīvi teritoriālās reformas, valsts ir atgriezusies pie padomju laika dalījuma rajonos. Viņaprāt, tas nozīmē atsvešināšanos no tautas un nespēju iedzīvotājiem aizstāvēt savas intereses.
"Tautai ir pienācis laiks pateikt, ka mūsu valstī vajag demokrātiski un tautai draudzīgu valdību," izteicās Rāzna.
Īstenotās reformas un valdības darbu turpināja kritizēt arī LPS padomnieks, tautas deputātu sapulces deputāts Māris Pūķis. Viņš tostarp pauda, ka pielaide darbam ar noslēpumu, kas noteikta par obligātu domju vadošajām amatpersonām, ir necieņa pret vēlētāju izvēli. Viņaprāt, neesot acīmredzami, ka tā nepieciešama visos gadījumos.
LPS pārstāvis arī sacīja, ka centralizācijas procesā radīti demonstratīvi kompensācijas mehānismi, kurus nebija plāna reāli ieviest, minot iedzīvotāju padomes un latviešu vēsturisko zemju definēšanu. Pēc viņa paustā, padomēm nav reālu sviru ietekmēt lēmumu pieņemšanu pašvaldībā, bet vēsturiskās zemes "skopuma dēļ" noteiktas kā Valsts kultūrkapitāla fonda pielikums.
Konferencē izskanēja arī aicinājums līdzdalības budžeta konkursu norises organizēšanu nodot iedzīvotāju padomēm.
Jau ziņots, ka šodien LPS telpās notiek konference "Tautas sapulcei - 36", kurā diskutē par pašvaldību pārstāvniecību, reformu sekām un sabiedriskās aktivitātes stiprināšanu. Konference veltīta 36. gadskārtai kopš 1990. gada Vislatvijas tautas deputātu sapulces Daugavas stadionā. Toreiz visu līmeņu pašvaldību 8086 deputāti pulcējās, lai dotu politisku mandātu Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanai.
