Kopš sāku nodarboties ar stratēģisko pārvaldību, esmu pats pārsteigts, cik daudz kas mani šajā laikā ir pārsteidzis. Ja aprakstītu tās visas, iznāktu nevis raksts, bet vesela grāmata, tāpēc apstāšos pie visjaunākā un, iespējams, vispārsteidzošākā gadījuma: strīdīga politiska iniciatīva pēkšņi ieguva likumprojekta statusu, kuru Latvijas Republikas Saeima drīzumā sāks izskatīt.
Runa ir par tā saukto "solidaritātes maksājumu".
-
pārsteigums. Kā zināms, "solidaritātes maksājuma" iniciatīva nāk no Ekonomikas ministrijas, kuru vada Viktors Valainis. Pārsteidzoši, ka fiskālu nodevu iniciē tieši Ekonomikas ministrija, kuras kompetencē ir galvenokārt ekonomikas attīstība un izaugsme, nevis nodokļu ieviešana vai iekasēšana. Tam vajadzētu būt Finanšu ministrijas atbildības jomā, kuras uzdevums ir vienkārši izsakoties noteikt, kā, cik daudz un no kā valsts iekasē nodokļus.
-
pārsteigums. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijai vajadzētu nodrošināt nepieciešamo investīciju klimatu un apstākļus uzņēmumu konkurētspējas celšanai, taču "solidaritātes maksājuma" projekts ir pilnīgā pretrunā ar vietējās ekonomikas attīstības un izaugsmes stratēģiju, nemaz nerunājot par ārvalstu investīciju piesaisti.
Brent naftas biržu cenas jau nokritušas līdz 3.–5. marta līmenim, kad Latvijā dīzeļdegviela maksāja ~1,69 €/l. Sagaidām, ka cenu kritums steidzami atspoguļosies arī degvielas uzpildes stacijās. Aicinu tirgotājus rīkoties atbilstoši tirgus tendencēm. Neaizmirstam arī akcīzi!
Man nav zināms ministriju darbinieku zināšanu līmenis par globālo naftas industriju un degvielas cenu savstarpējo saistību starp pasaules tirgu un Latvijas tirgu. Iespējams, viņi nezina, ka Brent fjūčers, kas tiek tirgots Intercontinental Exchange (ICE), ir atvasināts finanšu instruments uz izejvielu aktīvu (BFOET), un praksē tas galvenokārt tiek izmantots finanšu norēķiniem un risku pārvaldībai. Tā kā praktiski viss ICE Brent apgrozījums ir finanšu rakstura, darījumu skaits ar šo biržas kontraktu daudzkārt pārsniedz fizisko piegāžu apjomus, kas ir tā pamatā.
Iespējams, viņi nav lasījuši manu rakstu Dienas Bizness un nezina, ka fiziskajā naftas tirgū cenas, tostarp arī BFOET kompleksā ietilpstošajām markām, šajā mēnesī sasniedza visus vēsturiskos rekordus. Tāpat iespējams, ka viņi nezina, ka kādā brīdī dīzeļdegvielas cenu pieaugums gandrīz divas reizes apsteidza biržas naftas cenu pieaugumu. Un iespējams arī, ka viņiem nav zināms fakts, ka cenu starpība starp biržu un reālo piegāžu tirgu pieauga līdz tik kritiskam līmenim, ka praktiski izjauca ierasto cenu risku apdrošināšanas mehānismu energoresursu tirgos. Tomēr viņi nevar nezināt, ka Brent nafta netiek pārdota Latvijas degvielas uzpildes stacijās.
-
pārsteigums. Kamēr Ekonomikas ministrija tērē spēkus un resursus "solidaritātes maksājuma" izstrādei un virzīšanai, kas faktiski nespēj apturēt degvielas cenu kāpumu vietējā tirgū, ja cenas aug pasaules mērogā, Latvijas Republikas ekonomiku apdraud daudz nopietnāka problēma nekā benzīna cenas uz AZS stabiem. Tā ir stagflācija. Citiem vārdiem, nulles vai negatīva ekonomiskā izaugsme vienlaikus ar cenu pieaugumu. Tieši šīs problēmas risināšanā šobrīd vajadzētu koncentrēt visus Ekonomikas ministrijas cilvēkresursus un materiālos līdzekļus. Stagflācija ir viena no smagākajām ekonomiskajām situācijām, jo tā sagrauj ne tikai valsts finanšu pārvaldības "parasto loģiku", bet arī to pilsoņu dzīves, kuri vēl nav zaudējuši darbu. Latvijas gadījumā runa ir par nelielu un tajā pašā laikā ļoti atvērtu ekonomiku, kura ļoti atkarīga ne tikai no enerģijas importa, bet arī no ārējā pieprasījuma. Tieši tāpēc ārējie satricinājumi, jo īpaši straujš naftas produktu cenu kāpums pasaules tirgū, skar valsts iedzīvotājus tik smagi un sāpīgi. Latvijas sākotnējā pozīcija stagflācijas spirālē ir krietni sliktāka nekā ASV 70. gados, kad Tuvo Austrumu notikumu dēļ iestājās "pirmā naftas krīze".
-
pārsteigums. Likumprojekta autori, tas ir, Ekonomikas ministrija, piedāvā Saeimas deputātiem steigšus pieņemt likumu, kurā nav paša svarīgākā, proti, "objektīvi aprēķinātās cenas" aprēķina mehānisma. Kā cilvēks, kas ir tālu no politikas, nevaru iedomāties, kā šādos apstākļos darbosies un pēc kādiem kritērijiem vadīsies Saeimas deputāts, kuram būtībā būs jābalso par vai pret kaut ko nezināmu.
-
pārsteigums. Konkurences padome ir valsts iestāde, kuras uzdevums ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Tāpēc viens no Konkurences padomes galvenajiem mērķiem ir radīt tādus apstākļus, lai tirgus pats veidotu cenu godīgas konkurences apstākļos. "Solidaritātes maksājums" noved tikai pie konkurences samazināšanās tirgū. Turklāt pilnīgi necaurspīdīgais "objektīvi aprēķinātās cenas" aprēķina mehānisms, kurš, kā uzzinājām šīs nedēļas televīzijas sarunu šovā "Kas notiek", plānots kā "individuāls", var novest pie tā, ka vārds "godīga" pilnīgi pazudīs no vārdu salikuma "godīga konkurence". Tādējādi tieši Konkurences padomei vajadzētu administratīvā līmenī uzņemties vadību pretestībā pret "solidaritātes maksājuma" iniciatīvu.
-
pārsteigums. Konkurences padomei šodien vajadzētu būt pilnīgam priekšstatam par cenu veidošanos Latvijas degvielas nozarē. Līgumu cenu formulas, kādas Platts kotācijas un piemaksas tiek izmantotas, piegādes nosacījumi, maksāšanas termiņi un tā tālāk. Aprīļa sākumā ar īpaša pieprasījuma palīdzību tika vienā reizē savākts milzīgs daudzums ārkārtīgi sensitīvas informācijas, kas ir komercnoslēpums un kas tādā pilnā apjomā nav pieejama nevienam Latvijas degvielas tirgus dalībniekam. Taču viņi klusē vai vismaz publiski nekoriģē "solidaritātes maksājuma" likumprojekta autorus, kuri visu laiku runā par biržas cenām, nevis par Platts kotācijām. Tāpēc nācās uzrakstīt vairākus rakstus par to, kā un ar ko biržas cenas atšķiras no fiziskā tirgus kotācijām un kāpēc biržas cenas nav korekti izmantot Latvijas degvielas tirgū notiekošā novērtēšanai.
-
pārsteigums. Ikviens cilvēks var pārliecināties, ka degvielas mazumtirdzniecības sektorā "ārkārtas peļņas" nav. Vienkārši jāņem divi rādītāji no oficiāli publicētajiem peļņas un zaudējumu pārskatiem par vairākiem gadiem: neto peļņa un apgrozījums, jāsalīdzina tie vienkārša dalījuma veidā un jāiegūst atbilde, ka neto rentabilitātes rādītājs šajā sektorā svārstās ap 1–2%. Tas nozīmē, ka no katriem 100 eiro apgrozījuma degvielas mazumtirgotājs nopelna aptuveni 1–2 eiro peļņas. Degvielas mazumtirdzniecība ir viens no kapitālietilpīgākajiem, augstākā riska un vienlaikus zemākās rentabilitātes biznesa veidiem vispār, gan Latvijā, gan Igaunijā. Turklāt jo mazāks ir tieši degvielas pārdošanas īpatsvars apgrozījumā un attiecīgi lielāka veikala preču vai pakalpojumu daļa, jo augstāks ir šis rādītājs. Ir vienkārši pārsteidzoši, kāpēc šo elementāro aprēķinu "solidaritātes maksājuma" autori nav veikuši.
Iespējams, ka tik daudzas lietas mani pārsteidz tāpēc, ka Latvijā esmu salīdzinoši nesen. Tomēr daudziem kolēģiem, kuri šeit dzimuši un dzīvojuši, ir līdzīgas sajūtas. Pārsteidz pat tie, kuri, tāpat kā es, ir bijuši liecinieki iepriekšējiem ievērojamiem dīzeļdegvielas cenu kāpumiem pasaules tirgū pēdējo 25 gadu laikā. Mūs pārsteidz neparasti asā reakcija, kas izpaužas ārkārtīgi steidzīgos un tāpēc, iespējams, nepietiekami pārdomātos lēmumos, jo pagātnē ir bijuši arī straujāki pasaules cenu kāpumi, un, ņemot vērā inflācijas korekciju un akcīzes nodokļa pieaugumu, arī augstāks vietējo patērētāju izjūtamais cenu līmenis, taču tobrīd "solidaritātes maksājums" pat netika apspriests likumprojekta veidā ne Latvijā, ne Igaunijā.
Aleksejs Švedovs, Stratēģijas vadītājs AS OLEREX / KOOL Latvija SIA
