Uzvaras parks Rīgā no politiskās atmiņas vietas pakāpeniski pārtop par personiskas pieredzes un ikdienas telpu, liecina Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes prezentētie jaunākie pētījuma rezultāti.
Pētījumā secināts, ka parka nozīme sabiedrībā vairs netiek uztverta galvenokārt caur politisko un vēsturisko prizmu. Tā vietā parku arvien vairāk izmanto sportam, atpūtai un pasākumiem, vienlaikus veidojot jaunas simboliskās un sociālās interpretācijas.
Pētnieces norāda, ka publiskās telpas nozīme nav nemainīga - tā transformējas līdz ar politiskajiem notikumiem, sabiedrības paradumiem un kolektīvās atmiņas izmaiņām. Veicot aptauju un interviju analīzi, secināts, ka sabiedrība ne tikai pieņem jauno Uzvaras parka lomu, bet arī aktīvi piedalās tās veidošanā.
Pētnieces ar Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projekta "Rīgas Uzvaras laukuma pār-stāstīšana" secinājumiem iepazīstināja Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas akadēmijas rīkotajā starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā" marta nogalē.
Konferencē prezentēti arī citi pētījumi par kolektīvās atmiņas veidošanos Latvijā. Salīdzinot ar Uzvaras parku, Ogres Neatkarības laukums raksturots kā vieta, kur apzināti stiprina un koncentrē vēsturisko atmiņu, īpaši akcentējot Latvijas neatkarības cīņas un nacionālo identitāti.
Savukārt pētījumā par Cēsu novadu secināts, ka padomju perioda pieminekļi mūsdienās spēlē nelielu lomu kolektīvās atmiņas veidošanā, jo tie lielākoties atrodas kapsētās un nav aktīvi sabiedriskās telpas elementi.
Uzvaras parks Rīgā vēsturiski bija saistīts ar padomju laika piemiņas politiku. 1985. gadā tajā tika uzstādīts piemineklis Padomju armijas karavīriem - memoriāls ansamblis ar 79 metrus augstu obelisku, kas simbolizēja piecus Otrā pasaules kara gadus un uzvaras salūtu.
Ilgus gadus 9. maijā pie pieminekļa pulcējās tūkstošiem cilvēku, atzīmējot tā dēvēto Uzvaras dienu. Vienlaikus Latvijā un citviet Austrumeiropā šis datums tiek saistīts arī ar padomju okupāciju, un sabiedrībā pastāvējušas atšķirīgas attieksmes pret šo vietu un tās nozīmi.
Diskusijas par pieminekļa nākotni īpaši pastiprinājās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. 2022. gadā Saeima pieņēma lēmumu par padomju režīmu slavinošu objektu demontāžu, un tā paša gada augustā Uzvaras parkā esošais piemineklis tika nojaukts. Pēc pieminekļa demontāžas sākta parka labiekārtošana un teritorijas attīstība, mainot tā funkciju un nozīmi pilsētvidē.
