Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) šā gada divos mēnešos pieauga par 141,4 miljoniem eiro jeb 6,2% salīdzinājumā ar janvāri-februāri gadu iepriekš, sasniedzot 2,4 miljardus eiro.
- gada divos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija pārpalikums 425,4 miljonu eiro apmērā, iepretim 68,1 miljona eiro deficītam pirms gada, liecina Valsts kases dati. Pārpalikumu kopbudžetā lielā mērā ietekmēja ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu kāpums valsts pamatbudžetā, saņemot no Eiropas Komisijas ES fondu maksājumus 861,9 miljonu eiro apmērā. Jāatzīmē, ka pārpalikums šā gada divos mēnešos vērojams visos budžeta līmeņos.
Kopbudžeta ieņēmumi kopumā šā gada janvārī-februārī 3,5 miljardu eiro apmērā pieauga par 651,3 miljoniem eiro jeb 22,5% salīdzinājumā ar diviem mēnešiem pērn. Par 433 miljoniem eiro lielāki bijuši ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības - šā gada sākumā tika saņemti EK maksājumi ES fondu 2021-2027 plānošanas perioda programmas ietvaros, tostarp par 242 miljoniem eiro lielāki bijuši ieņēmumi no Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF), par 60,8 miljoniem eiro no Kohēzijas fonda un vairāk nekā par 41 miljonu eiro lielāki ieņēmumi kopā bijuši no Eiropas sociālā fonda (ESF+) un Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF). Arī turpmākajos mēnešos un gadā kopumā ieņēmumi gan ES fondu ietvaros, gan Atveseļošanās fonda plāna izpildei noslēdzoties tiek plānoti būtiski augstāki nekā pirms gada.
Savukārt kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) šā gada divos mēnešos pieauga par 141,4 miljoniem eiro jeb 6,2% salīdzinājumā ar janvāri-februāri gadu iepriekš, sasniedzot 2,4 miljardus eiro. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu (neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) divu mēnešu perioda plāns tika izpildīts 99,6% apmērā.
Lielāki nekā janvārī-februārī pērn bija patēriņa nodokļu ieņēmumi, tostarp pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi 691,3 miljonu eiro apmērā pieauga par 64,8 miljoniem eiro jeb 10,3% salīdzinājumā ar diviem mēnešiem pirms gada, pārsniedzot periodā plānoto par 18,7 miljoniem eiro jeb 2,8%. Atbilstoši VID datiem PVN iemaksas šā gada divos mēnešos augušas par 7,5%, kamēr atmaksas vien par 1,9%. Tirdzniecības nozare kā lielākā PVN iemaksu veicēja notur iemaksu kāpumu, tāpat lielākas iemaksas veiktas energoapgādes un pakalpojumu nozarēs. Arī akcīzes nodokļa ieņēmumi šā gada divos mēnešos bija par 16,6 miljoniem eiro jeb 8,5% lielāki nekā 2025. gada janvārī-februārī, sasniedzot 211,5 miljonus eiro. Akcīzes nodokļa ieņēmumu perioda plāns izpildīts 98,2% apmērā. Lielākais kāpums vērojams ieņēmumos par naftas produktiem, bet ieņēmumi par tabakas izstrādājumiem bijuši tuvu pērnā gada līmenim. Jāatzīmē, ka minētajām, ar akcīzes nodokli apliekamajām precēm no šā gada 1. janvāra tika palielināta nodokļa likme. Atbilstoši VID datiem 2025. gada decembrī un šā gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu atbilstošajiem periodiem, patēriņam nodots par 8,6% vairāk naftas produktu, no tiem dīzeļdegviela par 7,6% vairāk, bet benzīns par 9,8% vairāk. Turpretī patēriņam nodotais cigarešu un alkoholisko dzērienu apjoms divu mēnešu periodā samazinājies attiecīgi par 10,3% un 2,7%.
Savukārt darbaspēka nodokļu ieņēmumus turpina ietekmēt 2025. gadā veiktā nodokļu reforma – gan 1 procentpunkta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) pārdale no pensiju 2. līmeņa uz 1. līmeni, gan tālākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu palielināšana. Kamēr valsts sociālās apdrošināsanas iemaksas kopbudžetā (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) 845,1 miljona eiro apmērā pieauga par 55,1 miljonu eiro jeb 7%, tikmēr IIN ieņēmumi bija 524,5 miljoni eiro – par 33,8 miljoniem eiro jeb 6% zemāki nekā gadu iepriekš. 2025. gada janvārī IIN ieņēmumi vēl tika iekasēti par 2024. gada decembra ienākumiem atbilstoši likumdošanai pirms nodokļu reformas. IIN ieņēmumi iekasēti 95% apmērā no periodā plānotā, savukārt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) saņemtas 99,1% no plānotā šā gada divos mēnešos. Atbilstoši VID datiem darba samaksas fonds divos mēnešos (2025. gada decembrī un šā gada janvārī) pieauga par 4,7%, ko ietekmēja minimālās algas celšana no 740 līdz 780 eiro ar šā gada 1. janvāri. Taču jāatzīmē, ka pērn atbilstošajā periodā darba samaksas fonda pieaugums bija 5,8%, tādējādi šogad vērojama pieauguma tempa sabremzēšanās.
Arī UIN ieņēmumu kritums šā gada divos mēnešos par 27,9 miljoniem eiro jeb 17,8% skaidrojams ar nodokļu likumdošanas izmaiņām un nodokļu maksātāju uzvedību 2024. gada nogalē, kad tika veikta lielāka peļņas apjoma sadale, uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām, jo no 2025. gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 euro tiek piemērota IIN papildlikme 3% apmērā. UIN šā gada divu mēnešu ieņēmumu plāns pārsniegts par 31,2 miljoniem eiro jeb 31,8%.
Kopbudžeta izdevumi 2026. gada divos mēnešos 3,1 miljarda eiro apmērā bija par 157,8 miljoniem eiro jeb 5,3% augstāki nekā janvārī-februārī gadu iepriekš. Izdevumu pieaugums pamatā saistāms ar izdevumu kāpumu valsts pamatbudžetā par 131,4 miljoniem eiro jeb 6,8%, rezultējoties 2,1 miljardā eiro. Tostarp valsts pamatbudžeta kapitālie izdevumi (neieskaitot transfertus pašvaldībām) bija par 138,2 miljoniem eiro jeb 110,3%, kopā veidojot 263,4 miljonus eiro. Lielākais kāpums vērojams aizsardzības resorā, kur kapitālie izdevumi transportlīdzekļu iegādei bija par 176,4 miljoniem eiro lielāki pamatā dēļ šā gada janvārī un februārī Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa līguma ietvaros veiktajiem maksājumiem kājnieku kaujas mašīnu iegādei. Savukārt tieslietu resorā kapitālie izdevumi bija mazāki par 17,7 miljoniem eiro dēļ pērn janvārī veiktā maksājuma Liepājas cietuma būvniecībai.
Tāpat valsts pamatbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām 644,2 miljonu eiro apmērā bija par 43,8 miljoniem eiro jeb 7,3% lielāki nekā divos mēnešos pirms gada. Pamatfunkcijās šā gada janvārī veikts avansa maksājums ALTUM programmai “Aizdevumi ar kapitāla atlaidi” 45,5 miljonu eiro apmērā, vienlaikus izdevumi programmā “Elektroenerģijas lietotāju atbalsts” ir samazinājušies par 16,7 miljoniem eiro. Savukārt valsts pamatbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām ES fondu projektu īstenošanai bija par 35 miljoniem eiro jeb 21,1% lielāki nekā divos mēnešos pirms gada. Vairāk izdots Atveseļošanās fonda projektu īstenošanai.
Kopumā 2026. gada divos mēnešos valsts pamatbudžeta izdevumi ES fondu un Atveseļošanās fonda projektu īstenošanai 314 miljonu eiro apmērā bija tuvu pērnā gada līmenim. Kohēzijas politikas ES fondu investīcijas 79,2 miljonu eiro apmērā bija par 15 miljoniem eiro lielāki nekā divos mēnešos pirms gada. Atveseļošanās fonda projektiem šā gada divos mēnešos izdoti par 28,8 miljoniem eiro vairāk nekā pirms gada, veidojot 138 miljonus eiro. Stratēģiskā RailBaltica projekta izdevumi 2026. gada janvārī-februārī valsts pamatbudžetā bijuši mazāki nekā pērn, t.i., 18,9 miljoni eiro.
Savukārt valsts pamatbudžeta izdevumi precēm un pakalpojumiem šā gada divos mēnešos 156,5 miljonu eiro apmērā bija par 115,2 miljoniem eiro jeb 42,4% mazāki nekā janvārī-februārī pirms gada, kas pamatā skaidrojams ar izdevumiem pretgaisa sistēmu iegādei aizsardzības resorā 2025. gada februārī 121,4 miljonu eiro apmērā. Arī izdevumi sociālajiem pabalstiem valsts pamatbudžetā tika izlietoti par 11,9 miljoniem eiro jeb 9,6% mazāk un bija 112,5 miljoni eiro,kas saistāms ar pērn janvārī no valsts pamatbudžeta veiktajām izmaksām atlikušajām kompensācijām hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam 17,8 miljonu eiro apmērā.
