Svarīgi iniciatīvas bezpajumtniecības apmēra mazināšanai virzīt pēc iespējas raitāk, situāciju Latvijā vērtēja Tiesībsarga biroja, Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece Ieva Arklone.
Viņa sacīja, ka tiesībsardze Karina Palkova ir iepazinusies ar Labklājības ministrijas (LM) atbildes vēstuli, kas saistīta ar Tiesībsarga biroja 2026. gada 28. janvāra ziņojumu par iespējām bezpajumtniekus atgriezt sabiedrībā.
Palkova sniegto atbildi kopumā vērtē pozitīvi, īpaši faktu, ka atbildīgās valsts institūcijas apzinās esošo situāciju bezpajumtniecības jomā Latvijā un atzīst nepieciešamību to risināt, jo tas ir priekšnoteikums mērķtiecīgai un efektīvai rīcībai, lai sasniegtu mērķi.
Vēstulē iezīmētais bezpajumtniecības mazināšanas virziens kopumā ir visaptverošs un atbilst problēmas daudzdimensionālajam raksturam, un darbs pie tā ir turpināms, stāsta Arklone.
Vienlaikus saņemtajā atbildē uzsvars ir likts uz bezpajumtniecības analīzi no pētnieku puses, nevis rīcību un konkrētiem soļiem, lai to valsts līmenī mazinātu.
Savā rekomendācijā tiesībsardze aicināja bezpajumtniecības definīciju nostiprināt normatīvā līmenī līdz 2027. gada janvārim, savukārt saņemtā atbilde liecina, ka tas provizoriski varētu notikt 2027. gada beigās.
Arklone norāda, ka šeit jāņem vērā, ka Latvija līdz ar citām Eiropas valstīm ir parakstījusi Lisabonas deklarāciju par Eiropas platformu bezpajumtniecības apkarošanai, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam izskaust bezpajumtniecību.
"Bezpajumtniecības problēma prasa savlaicīgus, koordinētus un konkrētos termiņos īstenotus risinājumus, tādēļ ir būtiski nepieļaut nepamatotu kavēšanos, bet virzīt izvērtētos priekšlikumus un iniciatīvas bezpajumtniecības apmēru mazināšanā pēc iespējas raiti, veicinot sociāli iekļaujošas un ilgtspējīgas politikas attīstību Latvijā," uzsver Arklone.
Jau vēstīts, ka LM bezpajumtniecības definīciju normatīvajos aktos nostiprinās un priekšlikumus bezpajumtniecības mazināšanai izstrādās provizoriski līdz 2027. gada nogalei, liecina LM atbilde tiesībsargam, ar kuru šonedēļ iepazinās valdība.
Kā norādīts atbildes vēstulē, LM piekrīt tiesībsardzes apgalvojumam, ka līdzšinējās aktivitātes un iniciatīvas vērtējamas pozitīvi, bet nav pietiekamas, lai nodrošinātu sistēmisku ilgtermiņā efektīvu bezpajumtniecības mazināšanu. Ministrijā uzsvēra, ka valsts mērogā koordinēta, atbilstoši finansēta un uz cilvēka cieņu un sociālo iekļaušanu balstīta pieeja ir priekšnoteikums ilgtspējīgu risinājumu ieviešanai, kas veicinātu piekļuvi drošam mājoklim un sociālajam atbalstam un ļautu bezpajumtniecībai pakļautām personām atgriezties darba tirgū un pilnvērtīgā sabiedriskajā dzīvē.
Ministrija norādīja, ka tiesībsardzes ziņojumā iekļautie secinājumi un priekšlikumi var kalpot kā pamats turpmākajai plānošanai un īstenošanai, lai mazinātu bezpajumtniecības riskus un veicinātu personu sociālo iekļaušanu.
Vienlaikus ministrija izcēla, ka LM 2024. gada 21. maijā rīkoja ekspertu domnīcu, lai valsts līmenī noteiktu bezpajumtniecības definīciju un tiektos uz vienotu starpdisciplināru un koordinētu pieeju bezpajumtniecības jautājuma risināšanā Latvijā.
Domnīcā noformulēja bezpajumtniecības definīciju, kas koncentrējas uz tiesisko pamatu mājoklim un resursiem, kas ļauj uzturēties dzīvojamās telpās, kas ir piemērotas dzīvošanai. Ministrijā norādīja, ka šī definīcija lielā mērā sasaucas ar tiesībsardzes ziņojumā minēto Eiropas bezpajumtniecības un mājokļa atstumtības tipoloģiju (ETHOS), kas cenšas aptvert dažādas bezpajumtniecības situācijas, izceļot mājokļa trūkuma cēloņus un sekas.
Vēstulē norādīts, ka ekspertu izstrādātās bezpajumtniecības definīcijas validēšanai un bezpajumtniecības jautājuma risināšanai 2025. gada 7. novembrī noslēgts līgums ar SIA "Safege Baltija" par bezpajumtniecības tiesiskā un saturiskā regulējuma izpēti un priekšlikumu izstrādi specifiskiem atbalsta pasākumiem bezpajumtniecības jomā.
Pētniekiem jāizpēta, kādi ir bezpajumtniecības un ar to saistīto problēmu raksturojošie rādītāji, apmēri, cēloņi, ietekme, galvenie izaicinājumi un tiesiskais regulējums Latvijā, kā mērīt bezpajumtniecību, kādai jābūt intervences politikai un kāda ir vismaz trīs līdz piecu citu Eiropas Savienības valstu prakse un pieredze bezpajumtniecības mērīšanā un bezpajumtniecības mazināšanā.
Vienlaikus pētniekiem jāsniedz priekšlikumi par to, kuru valstu elementus bezpajumtniecības mazināšanā būtu lietderīgi pārņemt Latvijā, īpaši mājokļu pieejamības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu nodrošināšanas jomās, un jāsniedz rekomendācijas par nepieciešamajiem uzlabojumiem esošajos atbalsta pasākumos bezpajumtniekiem, kā arī jāidentificē jauni, potenciāli noderīgi atbalsta veidi. Visiem priekšlikumiem ir jānosaka atbildības sadalījums un iesaistes jomas starp valsts, pašvaldību un citām iesaistītajām iestādēm.
Plānotais izvērtējuma gala termiņš ir 2026. gada decembris, tādēļ 2027. gada sākumā plānota diskusija kopā ar tiesībsardzi, Ekonomikas ministriju, LM, Veselības ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Tieslietu ministriju, Iekšlietu ministriju, pašvaldībām, Centrālo statistikas pārvaldi un nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv bezpajumtniecībā nokļuvušās personas, lai spriestu par turpmāko rīcību un sadarbību izstrādāto rekomendāciju ieviešanā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, indikatīvais termiņš bezpajumtniecības definīcijas nostiprināšanai normatīvajā regulējumā ir 2027. gada nogale, prognozē LM.
Vienlaikus LM ir nosūtījusi tiesībsardzes ziņojumu izvērtējuma veicējiem, jo izvērtējumā iekļautie galvenie jautājumi sasaucas ar ziņojumā norādīto problemātiku droša mājokļa pieejamības, pajumtes un atbalsta pakalpojumu savstarpējās saistības, savlaicīgas atkarību problēmu risināšanas un sabiedrības izglītošanas jomās, skaidro ministrijā.
