«Eiropas politiskais virziens un lēmumi šobrīd atgādina Titāniku» 0 62

Šodien, 20. martā, biedrības “Zemnieku saeimas” kongresā, kur pulcējās lauksaimnieki un nozares pārstāvji, skaidri secināts, ka lauksaimnieku noturības un konkurētspējas saglabāšanai lēmumi ir nepieciešami jau šodien un tie nav tikai nacionāla mēroga, bet skar Eiropu kopumā. Biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsvēra, ka esošais Eiropas politiskais virziens un lēmumi šobrīd atgādina Titāniku, kas ir uzsēdies uz sēkļa - kustība ir, bet uz priekšu netiekam un pakāpeniski grimstam. Lauksaimniecībā mums nav laika ilgi gaidīt, jo ar sekām dzīvojam jau tagad. Tāpēc mums vajag nevis deklarācijas, bet lēmumus, kas stiprina ražošanu un ļauj lauksaimniekiem strādāt konkurētspējīgi.

Kongresā piedalījās arī ekonomikas ministrs Viktors Valainis un zemkopības ministrs Armands Krauze. Viktors Valainis uzsvēra, ka atteikšanās no Eiropas “zaļā kursa” nevar būt tikai deklaratīva apņemšanās. Viņš norādīja, ka investīcijām atjaunīgajos energoresursos jābūt ekonomiski pamatotām, savukārt CO2 maksājumi šobrīd būtu jāatliek pēc iespējas ātrāk, jo pretējā gadījumā Latvijas tautsaimniecībai tas radītu būtisku slogu. Ministrs uzsvēra, ka neatceļot šos maksājumus, nākamajā sezonā enerģētikas sadārdzinājums var sasniegt līdz 25 %, un šo jautājumu nepieciešams risināt Eiropas līmenī.

Savukārt zemkopības ministrs Armands Krauze, runājot par Eiropas “zaļā kursa” ietekmi uz nozari, uzsvēra, ka tas reizēm ir pielīdzināms zaļajam murgam, kas rada grūtības lauksaimniekiem saglabāt konkurētspēju un nepieļaut, ka politiskie lēmumi rada nesamērīgu slogu ražošanai, kā piemēram oglekļa robežnodoklis (CBAM). Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka visticamāk šo nodokli Eiropa atcels.

“Patiesi priecēja, ka abi ministri veidoja patiešām saturisku dialogu, nevis uzstājās ar priekšvēlēšanu uzrunām. Daudz tika spriests arī par Tuvo Austrumu konflikta seku ietekmi uz lauksaimniecības nozari un tuvākajiem risinājumiem, kas ļautu saglabāt nozares konkurētspēju un noturību,“ stāsta Juris Lazdiņš.

Atsevišķa kongresa daļa bija veltīta arī diskusijai “Birokrātijas mazināšana un lauksaimniecība”, kurā tika runāts par administratīvā sloga mazināšanu un praktiskiem risinājumiem, kas ļautu lauksaimniekiem vairāk laika veltīt saimniekošanai, nevis formalitātēm. Tāpat ļoti būtisks jautājumus – paaudžu nomaiņa lauksaimniecībā. “Saprotot, ka lauksaimnieki paliek aizvien vecāki, un teju katrs otrais Latvijas lauksaimnieks ir pensijas vai pirmspensijas vecumā, auglīgā diskusijā sākām identificēt pirmās idejas atbalsta pasākumiem, kuri palīdzēs šo problēmu risināt pēc 2027.gada,” secina Juris Lazdiņš.