Latvijā reģistrēts pirmais masalu uzliesmojums kopš 2018. gada, aģentūru LETA informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Ūdre.
Viņa norāda, ka SPKC veic uzliesmojuma epidemioloģisko izmeklēšanu un infekcijas kontroles pasākumu organizēšanu.
Līdz 17. martam reģistrēti pieci masalu gadījumi, to skaitā trīs laboratoriski apstiprināti gadījumi, no kuriem divi gadījumi skolēniem, bet viens pieaugušajam, kā arī divi aizdomīgi gadījumi skolēniem, kuru laboratoriskās izmeklēšanas rezultāti tiek gaidīti. Visi reģistrētie gadījumi ir savstarpēji epidemioloģiski saistīti.
Pēc Ūdres teiktā, apzināto kontaktpersonu skaits ir ļoti liels - vismaz 800 personas. Tās ietver gan izglītības iestādēs identificētās kontaktpersonas, gan personas ārpus tām, piemēram, pacientu ģimenēs, publiskos pasākumos, starptautiskajos transporta līdzekļos un citviet.
Ūdre arī atzīst, ka turpmākās infekcijas izplatīšanās risks, jo īpaši nevakcinēto personu vidū, vērtējams kā augsts. Turklāt nav iespējams apzināt visas kontaktpersonas, sevišķi gadījuma kontaktus publiskajās vietās.
Kontaktpersonām sniegtas rekomendācijas, tostarp norādes par rīcību saslimšanas gadījumā, ieskaitot pašizolāciju. Informācija, kas nepieciešama kontaktpersonu medicīniskās novērošanas nodrošināšanai, tiek nodota ģimenes ārstiem. Tai skaitā ģimenes ārstiem jāveic slimības simptomu uzraudzība, nepieciešamības gadījumā - laboratoriskā pārbaude, kā arī vakcinācijas statusa izvērtēšana.
SPKC arī nosūtījis metodisko materiālu ārstniecības personām un slimnīcām, lai aktualizētu masalu diagnostikas, uzraudzības un profilakses jautājumus, jo infekcijas kontroles pasākumu efektivitāte ir atkarīga no tā, cik ātri masalu gadījumi tiek konstatēti, par tiem ziņots SPKC un līdz ar to sākti nepieciešamie pasākumi.
Tāpat Ūdre norāda, ka atšķirībā no vairākām citām Eiropas Savienības valstīm situācija Latvijā pēdējos gados ir bijusi labvēlīga.
Proti, 2025. gadā apstiprināts viens ievests masalu gadījums, turklāt saslimušais bija inficējies ārzemēs. Arī 2023. gadā apstiprināts viens ievests masalu gadījums.
No 2020. līdz 2022. gadam Latvijā nav reģistrēts neviens masalu gadījums, savukārt 2019. gadā reģistrēti trīs saslimšanas gadījumi.
Pēdējie masalu uzliesmojumi Latvijā reģistrēti 2018. gadā, kad reģistrēti 25 gadījumi, un 2014. gadā, kad bijuši 36 gadījumi.
Ūdre uzsver, ka masalas ir vakcīnnovēršama infekcija, un vakcinācija ir vienīgais efektīvais veids, kā pasargāties no saslimšanas un nepieļaut masalu uzliesmojumus.
Lai gan ikvienam bērnam Latvijā ir tiesības saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret masalām, SPKC vakcinācijas datu analīze liecina, ka aptuveni 14 000 jeb 4% bērnu vecumā no viena līdz 17 gadiem nav saņēmuši nevienu poti pret masalām. Šis ir ievērojams skaits neimūnu bērnu, kas var veicināt infekcijas izplatīšanās ķēžu veidošanos un palielināt masalu uzliesmojumu risku, īpaši ņemot vērā slimības izplatību citās valstīs un starptautiskos ceļojumus, atzīst SPKC pārstāve.
Masalas ir ļoti infekcioza vīrusu slimība, kas galvenokārt izplatās gaisa ceļā ar sīkiem elpceļu pilieniem, kas var palikt iekštelpu gaisā. Līdz ar to inficēšanās iespējama ne tikai tiešā kontaktā ar saslimušo, bet arī uzturoties telpās, kurās masalu slimnieks atradies pēdējo divu stundu laikā.
Ja parādās masalām raksturīgas slimības pazīmes - paaugstināta ķermeņa temperatūra, iesnas, klepus, acu apsārtums un vēlāk sarkani plankumaini izsitumi uz ādas - SPKC iesaka palikt mājās, sazināties ar ārstu, informēt par iespējamo inficēšanās risku un rūpīgi ievērot ārsta sniegtos norādījumus.
Aģentūra LETA iepriekš vēstīja, ka SPKC sestdien, 14. martā, saņēma paziņojumu par vienu laboratoriski apstiprinātu masalu gadījumu. Centrs aicinājis atsaukties cilvēkus, kuri varētu būt bijuši kontaktā ar slimnieku.
Centrā pieļāva, ka inficēšanās varēja notikt 21. februārī un 22. februārī Rīgā pasākumā "Ļutaurus viktorīna". Tāpat epidemioloģiskā izmeklēšana liecina, ka ar masalām saslimusī persona 5. martā lidojusi no Rīgas uz Turciju ar reisu Nr. TK1758. Par šo gadījumu SPKC informējis Turcijas atbildīgās iestādes, lai identificētu infekcijai iespējami pakļautos pasažierus.
