Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) nodevusi daļu Liepājas ezera pašvaldības pārziņā, informēja DAP Komunikācijas un dizaina nodaļas vadītāja Ilze Reinika.
DAP uz turpmākajiem desmit gadiem nodevusi Liepājas pašvaldībai bezatlīdzības lietošanā 494,4 hektārus no valstij piederošā ezera teritorijas, lai sekmētu dabas lieguma "Liepājas ezers" unikālās ekosistēmas saglabāšanu un īstenotu vienotu un ilgtspējīgu rekreācijas un dabas izziņas tīkla attīstību.
Nodotā platība aizņem aptuveni 13,3% no kopējās ezera teritorijas un ietver sešas zemes vienības pilsētas robežās. Šī sadarbība ļaus pašvaldībai ezera akvatoriju integrēt kopējos pilsētvides attīstības plānos, apvienojot piekrasti un tai piegulošās salas vienotā dabas tūrisma un izglītības tīklā, skaidro Reinika.
DAP ģenerāldirektore Laura Anteina uzsver, ka mūsdienīga dabas resursu pārvaldība nozīmē spēju apvienot kompetences tur, kur tās sniedz vislielāko atdevi sabiedrībai un dabas interesēm. Viņasprāt, Liepājas pašvaldība ir pierādījusi spēju īstenot vērienīgus projektus, piemēram, Dabas māju, saskaņā ar dabas aizsardzības mērķiem. Nododot daļu ezera pilsētas pārziņā, DAP iegūst partneri ne vien ezera un tā piekrastes apsaimniekošanā, bet arī dabas tūrisma un izziņas attīstībā, kas ļauj DAP vairāk fokusēties uz zinātnisko uzraudzību un biotopu aizsardzību ezerā, norāda Anteina.
Komentējot pašvaldības ieguvumus, Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš (Liepājas partija) atklāj, ka līdz šim katrai darbībai Zirgu salā vai ezerā bija jāgroza līgums, papildinot to ar jaunajām zemes vienībām vai to daļām, kurās pašvaldība gribēja veikt mērķtiecīgas investīcijas. Saņemot ezera teritorijas bezatlīdzības lietošanā, pašvaldība varēs strādāt daudz elastīgāk - ātrāk īstenot projektus un efektīvāk izmantot gan savu, gan ārējo finansējumu.
Zirgu salā pašvaldība jau ir realizējusi vairākus veiksmīgus projektus un arī pašlaik turpina sakopt atlikušās teritorijas. Pašvaldības plānos ir ierīkot pastaigu taku gar dambi, izveidot jaunus apstādījumus, ierīkot labierīcības, kā arī izbūvēt apgaismotu skrituļošanas loku aktīvai atpūtai, stāsta Ansiņš.
Līdz ar lietošanas tiesību nostiprināšanu pašvaldība uzņemas rūpes par akvatorijas regulāru uzturēšanu pilsētai tuvajās zonās saskaņā ar dabas aizsardzības plānu. Tā kā dabas liegums "Liepājas ezers" ir iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju "Natura 2000" tīklā, apsaimniekošana ietvers bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai būtiskus pasākumus, tostarp niedru fragmentāciju un ūdensaugu pļaušanu, kas novērš ezera aizaugšanu un uztur atklātas ūdens virsmas.
Līgums garantē arī ezera kā publiska dabas resursa pieejamību sabiedrībai, paredzot stingrus nosacījumus dabas lieguma vērtību saudzēšanai, uzsver DAP.
Lai gan pašvaldība uzņemas praktisko apsaimniekošanu, valsts joprojām stingri uzraudzīs dabas vērtību saglabāšanu. Šāda valsts un pašvaldības resursu apvienošana nodrošina Liepājas ezera dabas vērtību saglabāšanu nākamajām paaudzēm, vienlaikus padarot to par vēl pieejamāku vietu atpūtai un dabas izziņai, piebilst DAP.
Dabas liegums "Liepājas ezers" izveidots 1977. gadā. Tā lielāko daļu aizņem Liepājas ezers, kas ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem mezotrofajiem ezeriem ar iesāļiem ūdeņiem raksturīgām augu sugām. Sākotnēji teritorija tika veidota kā ornitoloģiskais liegums ligzdojošo un caurceļojošo putnu aizsardzībai.
Ezerā ligzdo vairāk nekā 100 putnu sugu. Ezera austrumu krastā ir vērtīgi pļavu biotopi, no kuriem lielākā nozīme ir molīniju pļavām un jūrmalas pļavu fragmentiem ar iesāļiem jūrmalas biotopiem raksturīgām augu sugām. Teritorija iekļauta starptautiskajā putniem nozīmīgo vietu sarakstā.
