Latvijā izplatītākie dzīvnieku turēšanas un labturības pārkāpumi, kurus iedzīvotāji pēdējo piecu gadu laikā novērojuši, ir dzīvnieku turēšana neatbilstošos apstākļos, dzīvnieku pamešana, dzīvnieku patvaļīga pavairošana, kā arī vardarbīga izturēšanās pret dzīvniekiem, secināts nodibinājuma "Labdarības fonds Sofi" sadarbībā ar "Norstat Latvija" veiktajā aptaujā.
Aptaujas dati liecina, ka biežākie labturības pārkāpumi saistīti ar dzīvnieka turēšanu neatbilstošos apstākļos vai pie ķēdes, kā arī dzīvnieka pamešanu vai atbrīvošanos no dzīvnieka. Tāpat iedzīvotāji fiksējuši arī dzīvnieku patvaļīgu pavairošanu, vardarbīgu izturēšanos pret dzīvniekiem un kaķa "sūtīšanu uz jūrasskolu". Procentuāli vislielākais labturības pārkāpumu īpatsvars novērojams Latvijas dienvidaustrumos, kur tikai aptuveni pusē gadījumu respondenti atzina, ka ar nevienu no minētajiem pārkāpumiem nav saskārušies - Zemgalē 52%, bet Latgalē 41%.
"Uzskatu, ka šis ir rezultāts gadu desmitiem ilgai nespējai risināt dzīvnieku tiesību jautājumus valstiskā mērogā - sabiedrība nav pietiekami izglītota, trūkst kontroles mehānismu un bargu sodu dzīvnieku pāridarītājiem, lai sauktu tos pie atbildības," norāda "Labdarības fonds Sofi" vadītāja Sindija Liepiņa.
Labturības normas vislabāk tiek pārzinātas Rīgā un Kurzemē, kur iedzīvotāji kritiskāk vērtē bezatbildīgu izturēšanos pret mājas mīluļiem un kur retāk tiek novēroti dzīvnieku labturības un turēšanas pārkāpumi, tostarp dzīvnieka pamešana, patvaļīga pavairošana, sūtīšana uz tā saukto "jūrasskolu", kā arī cietsirdīga izturēšanās.
Lai gan Latvijā suņu turēšana pie ķēdes ir aizliegta, vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka tā ir pieļaujama - visbiežāk jeb 66% gadījumu to atzīst Latgalē, bet visretāk Vidzemē un Rīgā - 49%.
"Aptaujas rezultāti ir satraucoši, turklāt reģionos redzama ļoti atšķirīga izpratne par dzīvnieku labturību - suņu turēšanu pie ķēdes daudzviet uzskata par normālu, ja vien dzīvniekam ir nodrošinātas tādas pamatvajadzības kā ūdens un barība, ja ķēde ir pietiekami gara un ja saimnieks ik pa laikam palaiž suni "izskrieties"," pauž Liepiņa.
Tāpat aptaujas dati liecina, ka nereti suņiem tiek piešķirta tikai funkcionāla loma - suns tiek adoptēts nevis kā mīļdzīvnieks, bet lai tiktu pielikts pie ķēdes "mājas sargāšanai".
Nodibinājums "Labdarības fonds Sofi" savā aptaujā noskaidroja, ka 58% Latvijas iedzīvotāju nešķiet pieņemami laist ārpus mājas nekastrētu vai nesterilizētu kaķi. Vienlaikus teju puse respondentu sliecas domāt, ka tas ir pieļaujams - 21% uzskata, ka laist nesterilizētu kaķi ārpus mājas ir pieņemami, bet 21% atbildēja "grūti pateikt".
"Aptaujas rezultāti liecina ne vien par zināšanu trūkumu, bet arī norāda - iedzīvotāji nepārzina ar likumu noteiktās dzīvnieku turēšanas normas. Skatoties vispārīgi, iedzīvotāju skaits, kam ir pieņemami laist ārā nesterilizētu kaķi, procentuāli šķiet neliels. Taču aicinām datus skatīties kontekstā ar tiem skaitļiem, kas atspoguļo, cik strauji kaķi vairojas," komentē fonda pārstāve.
Viņa skaidro, ka viens nesterilizēts kaķu pāris savas dzīves laikā var radīt desmitiem pēcnācēju, kuri pēc tam turpina vairoties, un tādā veidā no diviem kaķiem rodas tūkstošiem jaunu kaķēnu.
"Jāatceras, ka kaķenei vienā metienā var būt četri līdz astoņi kaķēni - pēc sešiem mēnešiem dzīvnieki sasniedz dzimumgatavību un vairošanās notiek ģeometriskā progresijā. Ļaut vairoties ielas kaķu kolonijām nav humāni, turklāt tas rada riskus sabiedrības veselībai," uzskata Liepiņa.
"Labdarības fonds Sofi" secina, ka aptaujas dati atspoguļo trūkumus sabiedrības zināšanās par mājdzīvnieku labturību un turēšanas jautājumiem. Fonds norāda, ka nepieciešams ne vien pastāvīgi izglītot sabiedrību, bet arī valstiskā līmenī veidot konsekventu pieeju dzīvnieku pārprodukcijas mazināšanai, piemēram, īstenojot mērķtiecīgas ielas kaķu sterilizācijas programmas, iespējami īsākā laikā sterilizējot pēc iespējas lielāku ielas kaķu skaitu, kā arī bargāk sodot dzīvnieku pāridarītājus.
Aptauja tika veikta sadarbībā ar "Norstat Latvija" 2026. gada janvārī. Tajā piedalījās 1005 ekonomiski aktīvi Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Nodibinājums "Labdarības fonds Sofi" ir privātas iniciatīvas labdarības organizācija Latvijā, kurai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Fonds darbojas, lai sniegtu atbalstu dzīvniekiem, īpaši tiem, kas nonākuši bezpalīdzīgā situācijā, un izglītotu sabiedrību par dzīvnieku labturības un aizsardzības jautājumiem. Fonda mērķis ir ierobežot dzīvnieku pārprodukciju, veicināt sabiedrības atbildību un mazināt cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem Latvijā.
Fonds īsteno vairākas atbalsta programmas - palīdzību karā cietušajiem dzīvniekiem Ukrainā, saimnieka un bezsaimnieka kaķu sterilizācijas programmas, patversmju atbalsta programmu, senioru adopcijas programmu, kā arī iniciatīvas, kas sniedz palīdzību sociāli mazaizsargātiem un nelaimē nonākušiem cilvēkiem.
Fonds dibināts 2020. gadā, to izveidojis uzņēmējs Toms Jurjevs, nosaucot to par godu no patversmes izglābtajam sunim Sofi, kurš joprojām ir pilnvērtīgs ģimenes loceklis.
