Jūrmalas pašvaldība pašlaik apzina pieejamos līdzekļus iespējamo plūdu novēršanai, uzzināja pašvaldībā.
Lai nodrošinātu augstu pašvaldības institūciju gatavību iespējamiem pavasara palu un plūdu riskiem Jūrmalā, šonedēļ sasaukta Jūrmalas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas sēde. Tajā piedalījās arī dažādu pašvaldības institūciju pārstāvji, kuriem likumā noteiktas tiesības, uzdevumi un atbildība civilās aizsardzības jomā, kā arī atbalsta funkciju nodrošināšanā.
Saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plānu pašvaldības ir galvenās pretplūdu pasākumu īstenotājas, tādēļ tiek apzināti pašvaldības, komersantu un kaimiņu teritorijās pieejamie materiāltehniskie līdzekļi, piemēram, sūkņi, ģeneratori, smilšu maisi, kā arī notiek vienošanās par sadarbības algoritmu un šo resursu iesaisti plūdu draudu novēršanā un seku likvidēšanā.
Ja plūdu rezultātā būs apdraudēta iedzīvotāju dzīvība vai veselība, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) iesaistīsies un veiks glābšanas darbus plūdu skartajās teritorijās, sniegs atbalstu pašvaldībām iedzīvotāju evakuācijā, nodrošinās pašvaldību iniciētu šūnu apraides paziņojumu izsūtīšanu apdraudētajā teritorijā esošajiem iedzīvotājiem, kā arī pēc nepieciešamības sniegs atbalstu valsts materiālo rezervju iesaistē un iedzīvotāju informēšanā.
Pirmdien intervijā Latvijas Radio VUGD priekšnieks Mārtiņš Baltmanis atzina, ka plūdu situācija šogad Latvijā varētu būt krietni sarežģītāka nekā citos pēdējos gados. Baltmanis atsaucās uz sinoptiķu prognozēm, ka pali un plūdi šogad būs lielāki par vidējiem rādītājiem, ko noteiks biezais ledus un salīdzinoši biezā sniega sega.
VUGD gatavojas, ka vispirms pali gaidāmi Kurzemē - Ventā un Bārtā, tad sekos Lielupes baseins un Gauja Siguldā, Ādažos un Carnikavā, bet pēdējā sekos Daugava visās tradicionālajās plūdu vietās.
Dienesta vadītājs atzīmēja, ka šogad pali var veidoties arī ap ezeriem, tur applūstot palienēm.
