Priekšā vēl daudz darāmā, lai turpinātu prokuratūras attīstību saskaņā ar mūsdienu tendencēm un starptautiskajiem standartiem, paziņojumā medijiem norādījis ģenerālprokurors Armīns Meisters, atskatoties uz 100 dienām kopš apstiprināšanas amatā.
Pirmās 100 dienas iezīmējušas mērķtiecīgu kursu uz atvērtāku, efektīvāku un ciešāk strādājošu prokuratūru, kuras uzmanības centrā ir sabiedrības drošība un tiesiskuma stiprināšana, uzskata Meisters.
Ģenerālprokurors kā savas prioritātes izvirzījis valsts drošības stiprināšanu, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu sadarbības pilnveidi un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitātes uzlabošanu, iekšējo darba procesu modernizāciju un resursu mērķtiecīgu izmantošanu.
Meisters uzskata, ka pirmajās 100 dienās sākta būtiska prokuratūras darbības virziena maiņa - no formālas procesa izpildes uz skaidri definētu rezultātu sasniegšanu, stiprinot vienotu praksi un sakārtojot iekšējo normatīvo aktu sistēmu. Tiek strādāts pie skaidru darbības prioritāšu definēšanas un efektīvas to izpildes sistēmas radīšanas, kā arī birokrātisku funkciju, kas kavē ikdienas darbību, izskaušanas iestādes darba procesos.
Ģenerālprokurors norāda, ka priekšā vēl daudz darāmā, lai turpinātu prokuratūras attīstību saskaņā ar mūsdienu tendencēm un starptautiskajiem standartiem. Viņš uzver, ka īpašu uzmanību turpinās pievērst prokuroru un darbinieku labbūtībai, veidojot drošu, motivējošu un atbalstošu darba vidi, kur profesionālā darbība tiek jēgpilni novērtēta.
Viena no ģenerālprokurora prioritātēm, stājoties amatā, bija valsts drošības aizsardzības jautājumi. Lai pievērstu tiem uzmanību visaugstākajā līmenī, Ģenerālprokuratūrā izveidots jauns departaments - Valsts drošības aizsardzības departaments. Plānots, ka jaunais departaments darbu sāks martā un tajā būs sešas amata vietas - viens virsprokurors un pieci prokurori. Departamenta atbildībā būs kriminālprocesi par noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud valsts drošības intereses.
Meisters norāda, ka darba pirmajos mēnešos ticies un veidojis dialogu ar valsts augstākajām amatpersonām, parlamentu, tiesu, izmeklēšanas iestādēm, valsts drošības iestādēm, risinot stratēģiski svarīgus jautājumus, kas saistīti gan ar valsts drošību, gan ar prokuratūras darbību.
Ģenerālprokurors arī uzsver, ka iesaistījās nozares tiesību aktu pilnveidošanā, sniedzot argumentētu viedokli par normatīvo aktu projektiem, kas tieši ietekmē prokuratūras darbību un tai uzticēto funkciju īstenošanu.
Tāpat ģenerālprokurors ticies ar Konkurences padomes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvjiem, kā arī uzturēja dialogu ar Saeimu, meklējot efektīvus risinājumus karteļu apkarošanai un tiesiskuma nodrošināšanai, uzsvērts paziņojumā.
Tāpat arī ģenerālprokurors iesaistās prokurora amata kandidātu apmācībā, vadot lekcijas prokuratūras sadarbībā ar Tieslietu akadēmiju rīkotajās mācībās.
Saeima Meisteru ģenerālprokurora amatā apstiprināja 2025. gada 20. novembrī. Saskaņā ar Prokuratūras likumu ģenerālprokuroru pēc Tieslietu padomes priekšlikuma amatā ieceļ Saeima uz pieciem gadiem.
