Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) ir vienisprātis, ka jāveic grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, tur ierakstot, ka no 2027. gada ieguldījumiem aizsardzībā atbilstoši NATO noteiktajiem kritērijiem jābūt ne mazākiem kā 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Kā aģentūru LETA informēja Rinkēviča komunikācijas padomnieks Mārtiņš Drēģeris, prezidents trešdien Rīgas pilī tikās ar aizsardzības ministru Sprūdu. Tikšanās laikā tika pārrunāta aizsardzības finansējuma apguve, investējot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) spēju stiprināšanā atbilstoši NATO spēju mērķiem un Latvijas kā uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanā sabiedroto spēkiem, kā arī militārās industrijas stiprināšana.
Prezidents uzsver, ka svarīgi, lai vēsturiski lielākais aizsardzības budžets mērķtiecīgi, efektīvi un bez kavēšanās tiek apgūts, īstenojot NATO spēju mērķus un nodrošinot Latvijas saistību izpildi uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanā sabiedroto spēkiem.
"Skaidrs, ka NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē šī gada jūlijā Ankarā, Turcijā, ikvienam Eiropas sabiedrotajam ir jādemonstrē reāls progress NATO Hāgas samita apņemšanās īstenošanā. Cieša transatlantiskā sadarbība šodien un turpmāk balstās Eiropas spējā pārliecinoši uzņemties lielāku atbildību," uzsvēra Rinkēvičs.
Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijas interesēs ir gan stiprināt reģionālo sadarbību Baltijas jūras reģionā, ciešā saiknē ar Ziemeļvalstīm, gan veicināt Eiropas Savienības un NATO vienotu draudu izpratni un atbilstošu militāro spēju stiprināšanu, kā arī turpināt atbalstu Ukrainai.
Starp prioritārajiem uzdevumiem, kuri Aizsardzības ministrijai (AM) un NBS jāveic noteiktajos termiņos, Valsts prezidents atkārtoti atzīmēja militārā poligona "Sēlija" attīstības nozīmi gan profesionālā dienesta un valsts aizsardzības dienesta karavīru apmācību nodrošināšanā, gan infrastruktūras pieejamībā sabiedroto spēkiem.
Tāpat Rinkēvičs uzsvēra tieša un savlaicīga dialoga nozīmi starp AM, NBS, iedzīvotājiem un pašvaldībām austrumu pierobežā saistībā ar pretmobilitātes infrastruktūras izvēršanu. Valsts prezidents arī norādīja, ka starpinstitūciju koordinācijai un sadarbībai dažādos ar valsts aizsardzību saistītos jautājumos ir būtiska nozīme nacionālās drošības jomā.
