Diskusijas dalībnieki: Pret vīriešu mentālo veselību atbildīgāk jāizturas gan mediķiem, gan sabiedrībai 0 29

Neirologs un Rīgas Stradiņa universitātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras docētājs Jānis Mednieks pauda, ka īsā laikā izmaiņas un atbildīgāku pieeju vīriešu mentālās veselības jautājumiem nevar panākt. Pārmaiņām jānāk līdz ar sabiedrības ieradumu un dzīves uztveres maiņu.

Viņš uzsvēra, ka ārstniecības personām jābūt izglītotām un pretimnākošām, lai izglītotu pacientus. Mednieka skatījumā, pēdējo gadu laikā ir novērotas pozitīvas izmaiņas no likumdevēju, ārstu un sabiedrības puses.

Līdzīgs redzējums bija arī Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras vadītājam Mārim Taubem, kurš novērojis, ka kopš Covid-19 pandēmijas ir palielinājusies izpratne par mentālās veselības problēmu nopietnību.

Taube uzsvēra, ka palīdzības metodes un medikamenti kļūst mūsdienīgāki. Tāpat ieviests Nacionālā psihiskās veselības centra mākslīgā intelekta rīks "Palīdzības anketa", kas padara palīdzību nedaudz pieejamāku, organizējot pacientu pierakstu pie psihiatra pēc pacientu stāvokļa smaguma un riska.

Taube uzsvēra, ka valsts sociāli ekonomiskais stāvoklis ietekmē vīriešu psihisko veselību, bet daudz problēmu rodas ģimenē. Skola un ģimene ir vietas, kur cilvēks izaug, un ir svarīgi, lai vīrietis justos droši un nebaidītos meklēt palīdzību, pauda Taube.

Skolu lomu uzsvēra arī vīriešu mentālās veselības jautājumu kampaņas rīkotāju, farmācijas uzņēmuma "Olpha" Medicīnas un klīniskās izpētes departamenta vadītājs Vadims Ķīsis, sakot, ka izglītības sistēmai vajadzētu mācīt pusaudžiem noteikt savas emocijas un stresu un apgūt paņēmienus, kā to novērst.

Latvijas Farmaceitu biedrības valdes locekle Ērika Pētersone uzsvēra līdzcilvēku lomu vīriešu psihiskajā veselībā, jo ne visi vīrieši paši izrādīs iniciatīvu un meklēs palīdzību. Viņa mudināja censties pamanīt izmaiņas draugu uzvedībā un aicināt parunāt ar ārstu, ja izskatās, ka cilvēkam ir tāda vajadzība. Pētersone pauda, ka par psihiskās veselības problēmām var liecināt bezmiegs vai sirdsdarbības traucējumi.

Vairāki diskusijas dalībnieki pieminēja, ka ģimenes ārsts var būt pirmais cilvēks, pie kā vērsties, lai pārrunātu simptomus, kuri uztrauc. Ģimenes ārsti psihiskās veselības jomā esot kļuvuši izglītotāki. Mednieks pauda, ka atbalstu var meklēt arī pie speciālistiem - psihologa, psihoterapeita, tiešās pieejamības speciālista - psihiatra, kā arī krīžu centros, vai zvanot uz bezmaksas krīžu tālruni "116 123". Viņš uzsvēra, ka arī no speciālistu puses ir svarīgi neatraidīt vīriešus, kuri meklē palīdzību, un palīdzēt viņiem atrast īsto speciālistu, kurš atbilstoši viņu simptomiem var sniegt palīdzību.

Liela loma vīriešu mentālajā veselībā ir arī tās uzturēšanai, tika pausts diskusijā. Mednieks uzsvēra - lai gan veselības aprūpe ir būtiska, vairāk veselības stāvokli tomēr nosaka cilvēka dzīvesveids. Svarīgs ir pietiekams miegs un miega higiēna, piemērots uzturs un fiziskās aktivitātes.

Esot arī situācijas, kad "dzīvē viss ir labi", bet ģenētikas dēļ veidojas smaga depresija, pauda Taube. Viņš uzsvēra, ka tas var gadīties katram, un katram varot arī palīdzēt.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā ir īpaši augsti pašnāvību rādītāji pieaugušiem vīriešiem vecumā virs 35 gadiem un zēniem vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem.

Aģentūras "Norstat Latvija" un sociālās kampaņas "Tavs klusums nav spēks" īstenotāju veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka katrs trešais Latvijas vīrietis vecumā no 18 līdz 74 gadiem savu mentālo veselību vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu.

Tajā pašā laikā 42% aptaujāto uzskata, ka ar mentālās veselības problēmām vīrietim jātiek galā pašam. Savukārt 25% respondentu atklāj, ka nemaz nezina, pie kā vērsties mentālu sarežģījumu gadījumā.

Aptaujā piedalījušies 480 Latvijas vīriešu, un tā veikta februāra pirmajās divās nedēļās.