LIZDA: Pirmsskolās pedagogu palīgi dara vairāk par prasīto un saņem neatbilstošu atalgojumu 0 39

Aptaujā, kas veikta gadu mijā, piedalījās 998 skolotāju palīgi no dažādiem Latvijas reģioniem. Respondenti norādīja, ka viņu darbs ietver bērnu ēdināšanu, aprūpi, ģērbšanu, higiēnas nodrošināšanu, palīdzību mācībās, aktivitāšu vadīšanu, kā arī darbu ar bērniem ar speciālām vajadzībām.

Rezultāti rāda, ka skolotāju palīgi ik dienu lielu daļu darba laika velta bērnu aprūpei un sociālo iemaņu veidošanai, vienlaikus bieži pildot arī pedagoģiska rakstura pienākumus. Aptaujā konstatēti augsti emocionālās un fiziskās slodzes rādītāji, kā arī izdegšanas riski. Vairāki respondenti norādījuši, ka jūtas nenovērtēti un finansiāli nepietiekami atalgoti.

Daļa pirmsskolas skolotāju palīgu regulāri pilda pienākumus vieni kopā ar bērniem bez pedagoga klātbūtnes. Nepilni 49% respondentu norādījuši, ka paliek vieni ar bērniem ilgāk nekā divas stundas, kad skolotāja piedalās sapulcēs vai sēdēs. Vēl 21% šādās situācijās nonāk skolotāja prombūtnes laikā semināru, studiju vai tālākizglītības kursu dēļ. Daļa skolotāju palīgu norādīja, ka ar bērniem bez skolotājas atrodas arī gadījumos, kad skolotāja ir darbnespējā vai atvaļinājumā.

Lielai daļai skolotāju palīgu šādas situācijas atkārtojas regulāri - 20% norādījuši, ka tas notiek vienu līdz divas reizes nedēļā, bet 42% respondentu bez skolotājas ar bērniem strādā vismaz vienu reizi mēnesī. Vēl 9% respondentiem bez skolotājas ar bērniem jāstrādā katru dienu.

Aptaujas dati rāda, ka lielākajai daļai skolotāju palīgu darba alga pēc nodokļu nomaksas ir no 601 līdz 700 eiro, savukārt aptuveni ceturtajai daļai - no 701 līdz 800 eiro. Tikai nelielai daļai atalgojums pārsniedz 900 eiro.

Tajā pašā laikā, jautāti par vēlamo atalgojumu, respondenti visbiežāk norādīja, ka vēlas saņemt vismaz 71-80% no skolotāja algas, bet vairāk nekā trešdaļa uzskata, ka atalgojumam jābūt vēl augstākam.

Vienlaikus respondenti augstu vērtē savas zināšanas un prasmes darba veikšanai - vidēji ar 4,6 ballēm piecu ballu sistēmā. Skolotāju palīgi uzsver nepieciešamību pēc mērķētām apmācībām, īpaši darbā ar bērniem ar speciālām vajadzībām, bērnu uzvedības vadībā un pedagoģiskā procesa pamatos.

Aptaujas dati atklāj, ka prasības skolotāja palīga izglītībai dažādās iestādēs atšķiras. Lielākajā daļā gadījumu darba devējs prasīja vidējo vispārējo izglītību - šādu atbildi sniedza 677 respondenti. Savukārt 172 gadījumos bija nepieciešama vidējā profesionālā izglītība. Daļā gadījumu prasīta tikai pamatizglītība vai arī nebija prasība par konkrētu izglītības līmeni.

LIZDA rosina pārskatīt skolotāja palīga profesijas klasifikatoru, amata mēnešalgas grupu, diferencēt darba samaksu atbilstoši pienākumiem un stiprināt profesionālās pilnveides iespējas.