EP rezolūcijā stingri nosoda Krievijas agresijas karu pret Ukrainu 0 56

Otrdien EP ārkārtas plenārsēdē deputātus uzrunāja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Atklājot plenārsēdi, EP priekšsēdētāja Roberta Metsola sacīja, ka ir pagājuši četri gadi un EP nav pievīlis Ukrainu. "Jo mēs zinām, ka tad, kad mēs esam kopā, Ukraina un Eiropa ir spēcīgas. Ukrainas drošība ir Eiropas drošība, Ukrainas brīvība ir Eiropas brīvība, un Ukrainas nākotne ir Eiropā," uzsvēra Metsola.

Uzrunājot deputātus attālināti no Kijivas, Zelenskis pateicās par EP pastāvīgo atbalstu Ukrainai, uzsverot, ka Ukraina neizvēlējās un neizraisīja karu, un dara visu iespējamo, lai to apturētu.

Viņš norādīja, ka Krievijas diktatora Vladimira Putina "garīgi nestabilā diktatūra" Maskavā agresīvi apdraud gan tās kaimiņvalstis, gan Eiropu, un ka Putins vienkārši nespēj pieņemt vienkāršu faktu, ka "citur cilvēki var dzīvot citādi un baudīt dzīvi, kuru nav izvēlējies viņš.".

Zelenskis arī uzsvēra, ka Ukrainai ir vajadzīgas drošības garantijas, lai neļautu Krievijai turpināt agresiju Eiropā. Pievēršoties "transatlantiskajai vienotībai un sadarbībai pašreizējos apstākļos", viņš teica, ka ir pateicīgs ikvienam, kas strādā, lai saglabātu šo globāli svarīgo saikni.

Tāpat viņš izcēla, ka ir svarīgi īstenot Eiropas Savienības (ES) aizdevumu Ukrainai 90 miljardu eiro apmērā un noteikt Ukrainai skaidru datumu dalībai ES. Ja nav datuma un garantijas, "Putins atradīs veidu, kā bloķēt Ukrainu gadu desmitiem, šķeļot jūs, šķeļot Eiropu," viņš piebilda.

Ukrainas prezidents teica, ka Eiropai beidzot ir jāsaprot, kas pilda Krievijas kasi un ļauj Putinam turpināt karu. Zelenskis aicināja noteikt stingras sankcijas, izbeigt Eiropas atkarību no Krievijas enerģijas, izolēt Krievijas bankas no Eiropas, apkarot izvairīšanos no sankcijām un Maskavas ēnu floti un liegt Krievijas kara noziedzniekiem ieceļot Eiropā.

Rezolūcijā, ko deputāti pieņēma pēc Zelenska runas un debatēm, EP stingri nosoda Krievijas nelikumīgo un nepamatoto agresijas karu pret Ukrainu, raksturojot to kā klaju starptautisko tiesību un ANO Statūtu pārkāpumu. Deputāti uzskata Krieviju, tās vadību un Baltkrievijas režīmu par pilnībā atbildīgiem par karu un kara noziegumiem, vienlaikus stingri nosodot Irānas un Ziemeļkorejas režīmu iesaistīšanos.

Parlaments pieprasa Krievijai nekavējoties pārtraukt militārās darbības, izvest spēkus no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas, atbrīvot aizturētos un deportētos civiliedzīvotājus (tostarp bērnus) un izbeigt Ukrainas neatkarības, suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpumus. Deputāti arī atkārtoti uzsver, ka viņi turpinās neatzīt okupētās Ukrainas teritorijas par Krievijas teritoriju.

Rezolūcijā EP apstiprina, ka Ukrainas nākotne ir ES. Tajā ieteikts paātrināt Ukrainas integrāciju vienotajā tirgū un ar institucionālām reformām paātrināt ES gatavošanos turpmākai paplašināšanai.

Deputāti arī aicina ES un tās dalībvalstis uzņemties lielāku atbildību par Eiropas drošību un palielināt militāro, politisko un diplomātisko atbalstu Ukrainai.

Tāpat deputāti norāda, ka gaidāmajam Ukrainas un Krievijas miera nolīgumam ir jāparedz stingras un ticamas drošības garantijas Ukrainai, kas būtu salīdzināmas ar NATO 5. pantu un Līguma par Eiropas Savienību 42. panta 7. punktu. Šādā nolīgumā ir jāievēro arī starptautiskās tiesības, jānodrošina vainīgo saukšana pie atbildības un jāparedz reparācijas. Tas nedrīkst ierobežot Ukrainas tiesības uz pašaizsardzību vai alianses izvēli. Viņi arī uzsver, ka lēmumi par Ukrainu vai Eiropu nebūtu pieņemami bez Ukrainas vai Eiropas, uzsvērts rezolūcijā.

Tajā ir atzinīgi vērtētas jaunas daudznacionālās drošības iniciatīvas Ukrainai, tostarp Ukrainas Rietumu sabiedroto ierosinātā drošības spēku izvietošana apvienojumā ar drošības garantijām.

Vienlaikus deputāti pauž bažas, ka šādas garantijas stātos spēkā tikai pēc tam, kad būtu panākta vienošanās par pamieru.

Deputāti arī pauž bažas par pašreizējo ASV pieeju miera sarunām, jo šķiet, ka Vašingtona par prioritāti izvirza īstermiņa vienošanās panākšanu un "stratēģiskās stabilitātes" saglabāšanu ar Krieviju, nevis patiesas sarunas, kuru rezultātā tiek panākts visaptverošs, taisnīgs un ilgstošs miers, pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām.

Rezolūcijā arī aicināts pastiprināt sankcijas pret Krieviju un turpināt Eiropas atsaistīšanu no Krievijas enerģijas. Atzinīgi vērtējot centienus pakāpeniski atteikties no Krievijas gāzes un naftas, deputāti pieprasa pakāpeniski atteikties no citiem Krievijas enerģijas avotiem, tostarp naftas un visiem naftas produktiem, urāna, bagātināta urāna un kodoldegvielas, kā arī pilnībā atteikties no "Nord Stream" cauruļvadu ekspluatācijas.

Deputāti arī nosoda Ukrainas bērnu deportāciju uz Krieviju un atbalsta starptautiskos centienus nodrošināt viņu atgriešanos.

Visbeidzot, EP aicina paplašināt sankcijas pret Krievijas iestādēm un amatpersonām, kas iesaistītas kara noziegumos, stingrāk vērsties pret sankciju apiešanu, noteikt ieceļošanas aizliegumus Šengenas zonā Krievijas militārajam personālam, kas iesaistīts karā, un iekļaut Vāgnera grupu un tās pēctecīgās vienības teroristisko organizāciju sarakstā.

Rezolūcija tika apstiprināta ar 437 balsīm, pret bija 82 deputāti, bet 70 deputāti atturējās.

Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī, un tas ir prasījis desmitiem tūkstošo Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru upurus.