Nebanku biznesa kontroles reformu rosina sākt ne ātrāk kā 2028. gadā.
Asociācija "Fintech Latvija" (FLA) turpina saruna ciklu ar Finanšu ministriju (FM) un Latvijas Banku (LB) par iespēju tai nodot nebanku kreditēšanas sektora uzraudzību. Lai gan abas puses uztur aktīvu dialogu, asociācija vērš uzmanību, ka nozare joprojām nav saņēmusi skaidras atbildes par reformas fundamentālo pamatojumu un tās praktisko ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.
Pēc kārtējās tikšanās ar LB pārstāvjiem, "Fintech Latvija" norāda, ka, neskatoties uz diskusiju gaitu, paliek atklāts jautājums par to, kāpēc šī reforma ir nepieciešama un kādus konkrētus uzlabojumus tā sniegs salīdzinājumā ar pašreizējo Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uzraudzību - gan ekonomikas izaugsmei, gan arī patērētājiem.
"Fintech Latvija" vadītāja Tīna Lūse uzsver: "Mēs novērtējam FM gatavību sarunām, tomēr dialogs nevar būt pašmērķis. Nozarei ir būtiski saprast reformas lietderību. Šobrīd mēs redzam procesu, kura mērķis ir mainīt uzraugu, bet neredzam skaidru argumentāciju, kā tas veicinās sektora dinamiku vai konkurētspēju. Kamēr nav saņemtas atbildes uz šiem pamatjautājumiem, ir grūti runāt par pilnvērtīgu atbalstu iecerētajām izmaiņām. Reformas izvērtējumam jābalstās datos, skaidrā politikas loģikā un praktiskā ieviešanas redzējumā, nevis pieņēmumos par iespējamiem uzlabojumiem."
“Mēs redzam, ka šīs sarunas nav tikai savstarpējas iepazīšanās process starp nozari un LB vai redzējumu “salāgošana”. Tās primāri ir instruments, ar kura palīdzību iespējams izdarīt pamatotus secinājumus par to, vai iecerētā reforma reāli var nodrošināt gaidītos rezultātus. Sarunu rezultātiem ir jābūt pilnvērtīgi atspoguļotiem Informatīvajā ziņojumā, uz kura pamata politiķiem tiks piedāvāts pieņemt lēmumu. Līdz ar to, neredzam, ka Informatīvas ziņojums varētu tikt virzīts šobrīd lēmumu pieņemšanai pirms sarunu noslēguma,” norāda T.Lūse.
Nozare uzskata, ka Informatīvais ziņojums, kas tiks nodots politiķiem lēmuma pieņemšanai, turpinot sarunas un veicot datu analīzi, ir būtiski jāpapildina, lai nesanāk tā, ka tiek veikta institucionāla reforma bez reāliem ieguvumiem nozarei, ekonomikas izaugsmei vai patērētājiem, un kur vienīgais skaidri redzamais rezultāts ir negatīva fiskāla ietekme valsts budžetā.
Sākotnējās diskusijās kā viens no racionāliem virzieniem uzraudzības sadrumstalotības mazināšanai tika apsvērts skaidrs funkcionāls noregulējums AML uzraudzības jomā. Proti, paredzot, ka tiem uzņēmumiem, kuri darbojas ar patērētāju kreditēšanas licenci, AML uzraudzību konsekventi veic viena institūcija – PTAC, arī tajos aspektos, kas saistīti ar mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kreditēšanas portfeli.
Šāds risinājums būtu reāls un praktiski īstenojams uzlabojums ar acīmredzamu ieguvumu iestāžu funkciju dublēšanas novēršanai PTAC un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) starpā, vienlaikus neradot būtisku regulatīvo nenoteiktību tirgus dalībniekiem. Tas arī tieši risinātu vienu no biežāk minētajām problēmām – uzraudzības fragmentāciju –, neieviešot straujas un sistēmiski apjomīgas institucionālas pārmaiņas. Būtiski uzsvērt, ka šis risinājums arī neradītu negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu, atšķirībā, no scenārija, kas piedāvā institucionālo uzrauga maiņu.
Viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas sarunās vēl nav pilnvērtīgi izrunāts, ir kreditēšanas portfeļa kvalitāte. Gan LB, gan FM publiski ir paudušas bažas, uzsverot, ka LB uzraudzībā tiktu stiprināti patērētāju aizsardzības aspekti. Tomēr Informatīvajā ziņojumā joprojām trūkst skaidras un detalizētas vīzijas par to, kā konkrēti tiks uzlabota portfeļa kvalitāte un kādi uzraudzības instrumenti tiks izmantoti praksē.
Ar šo cieši saistīts ir arī LB redzējums par patērētāju maksātspējas vērtēšanu, kas nozarē lielā mērā ir automatizēta un balstīta datu analītikā. Līdz šim LB pieeja ir pārrunāta principu līmenī, taču nozarei ir būtiski saprast arī praktisko regulatīvo nostāju – īpaši attiecībā uz kreditētāju riska apetīti, kreditēšanas politiku, pakalpojumu cenu noteikšanas pieeju un kopējo līdzsvaru starp patērētāju aizsardzību un kredītu pieejamību – par šiem aspektiem sarunu vēl plānots turpināt.
Asociācija īpaši akcentē, ka gadījumā, ja pēc pilnvērtīga izvērtējuma veikšanas politiķi lems par uzraudzības modeļa maiņu, tā nevar tikt realizēta sasteigti. Uzņēmumiem ir savlaicīgi jāplāno finanšu līdzekļi un administratīvie resursi gada budžetos, lai veiktu nepieciešamās investīcijas IT sistēmās, datu apmaiņas procesos un pielāgotos jaunajām uzraudzības prasībām, tāpēc reformas spēkā stāšanās tādā gadījumā noteikti nevar tikt plānota agrāk kā no 2028. gada 1. janvāra. Uz to uzmanību vērsa arī Saeimas Budžeta komisija.
