Vidējā elektroenerģijas cena Latvijā pērn bija 85,72 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 2% mazāka nekā 2024. gadā, AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.
Viņš skaidro, ka, attīstoties atjaunīgās enerģijas apjomam, cenas ir turpinājušas kristies.
"Elektrības patēriņš pēdējos gados ir stagnējis gan kara izraisīto elektrības cenu eskalācijas dēļ 2022. gadā, gan lielā skaitā uzstādīto saules paneļu pašpatēriņa radītā efekta dēļ, gan kā sekas zināmai ekonomikas sabremzēšanās tendencei," norāda Čakste.
Viņš pauž, ka, pretēji tendencei Lietuvā un Igaunijā, kur pērn elektroenerģijas patēriņš ir krities attiecīgi par 3,4% un 0,5%, Latvijā patēriņš 2025. gadā pieauga par 3,2%. "Latvenergo" vadītājs uzsver, ka tas ļauj pozitīvi raudzīties uz ekonomiskās aktivitātes atkopšanos un elektrifikācijas procesu attīstību Latvijā. Lielākais pieaugums fiksēts rūpniecības sektorā un iedzīvotāju sektorā, kā arī ir pieaugums elektrotransportā par 27% - no 1258 MWh 2024. gadā līdz 1602 MWh pērn.
Pagājušajā gadā pozitīva elektroenerģijas patēriņa dinamika vērojama atsevišķās elektroenerģijas lietotāju grupās, ko apliecina AS "Sadales tīkls" apkopotie dati - rūpniecības sektorā pieaugums bija par 4,2%, bet iedzīvotāju sektorā par 3,92%. Tāpat 2025. gadā ir sadalīts par 2,9% vairāk elektroenerģijas - 6293 gigavatstundas (GWh).
Čakste uzsver, ka Latvijai ir svarīgi kāpināt elektrības patēriņu, jo patlaban tas ir zemāks nekā Igaunijai, un potenciāls turpmākai elektrifikācijai Latvijā ir liels.
"Tas ir svarīgi arī no kopējās sistēmas uzturēšanas izmaksu viedokļa. Palielinoties patēriņam, fiksēto izmaksu īpatsvars uz vienu kilovatstundu (kWh) samazinās, ļaujot noturēt nemainīgus tarifus pretēji inflācijai," pauž Čakste.
Viņš norāda, ka efektīva un droša elektrifikācija Baltijas valstīs nav iedomājama bez pārdomāta enerģijas avotu līdzsvara. 2026. gada janvāris to spilgti apliecina, jo aukstajās ziemas dienās bieži vien nav vēja, bet saules ražošana ir minimāla. Ir bijuši vairāku nedēļu periodi, kad atjaunīgo energoresursu (AER) pienesums elektroenerģijas ražošanā bijis niecīgs.
"Tas skaidri parāda, ka mūsu klimatiskajā joslā nevar iztikt bez bāzes jeb pēc tirgus pieprasījuma darbināmām elektrostacijām. Lai garantētu stabilu elektroapgādi visā Baltijas reģionā, ir nepieciešamas modernas, elastīgas gāzes elektrostacijas, kas spēj kompensēt AER svārstīgumu, ko veiksmīgi ir veikušas mūsu termoelektrocentrāles," norāda Čakste.
Viņš pauž, ka pagājušajā gadā nostiprinājusies saules enerģijas loma elektroenerģijas bilancē, ko apliecina sadales sistēmā no saules saražotās un kopējā tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms, kas ir apmēram 600 GWh jeb aptuveni 10% no kopējās sadalītās elektroenerģijas, kas ir 1,5 reizes vairāk nekā gadu iepriekš. Turklāt, vērtējot pa mēnešiem, piemēram, 2025. gadā zemākais sadalītās elektroenerģijas apjoms fiksēts jūnijā - 452 073 MWh, kad būtisku ietekmi radīja saules ģenerācija, jo daļa saražotās elektroenerģijas tiek izmantota tūlītējam pašpatēriņam.
Čakste skaidro, ka saules izstrāde vasarā nosedz pieprasījumu dienas gaišajās stundās, un tas nozīmē, ka lētākais ģenerācijas avots augstajās pieprasījuma stundās ietekmē elektroenerģijas cenu.
"Latvenergo" vadītājs arī norāda, ka būtiska tendence elektrifikācijas attīstībā pagājušajā gadā ir saules elektrostacijas kopā ar akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmu, kas ļauj uzkrāt elektroenerģiju, lai vēlāk to izmantotu, piemēram, pašpatēriņam vai elektroenerģijas tirdzniecībai. Vairāk nekā 80% no šiem hibrīdrisinājumiem pieslēgti tieši 2025. gadā, iezīmējot strauju tehnoloģisko attīstību, kā arī parādās jauna tendence - bateriju uzkrāšanas sistēmu ieviešana bez elektroenerģijas ražošanas. Šādos risinājumos elektroenerģija tiek uzkrāta no tīkla brīžos, kad tā ir lētāka, bet vēlāk izmantota pašpatēriņam vai nodota tīklā, kad tirgus cena pieaug.
"Kopumā mēs vērojam mūsu reģiona konkurētspējas uzlabošanos, kas, papildinoties ar jaunām vēja stacijām, kur daļa sāks darbu jau šogad un nākamā gada sākumā, vēl vairāk uzlabojot mūsu energoneatkarību, konkurētspēju un veicinot turpmāku elektrifikāciju," pauž Čakste.
Jau vēstīts, ka "Latvenergo" koncerna apgrozījums 2024. gadā bija 1,704 miljardi eiro, kas ir par 16,2% mazāk nekā 2023. gadā, savukārt grupas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 276,8 miljoni eiro.
"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.
