Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) mudina Madonas slimnīcu attīstīt traumatoloģijas un rehabilitācijas pakalpojumus, šodien pēc tikšanās ar slimnīcas vadību informēja Veselības ministrijā (VM).
Abu Meri, VM un Nacionālā veselības dienesta pārstāvji ar slimnīcas vadību pārrunājuši šī gada finansējuma nosacījumus, valsts apmaksāto pakalpojumu apjomu, kā arī iestādes turpmākos attīstības plānus slimnīcu tīkla pārveides kontekstā.
Ministrija Madonas slimnīcu vērtē kā iestādi ar attīstības potenciālu, īpaši traumatoloģijā, kur uzkrāta profesionāla pieredze. Pēc VM klāstītā, ar slimnīcas vadību panākta vienošanās par ambulatoro pakalpojumu paplašināšanu un rehabilitācijas attīstību, lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību reģionā.
Tikšanās laikā ministrs arī uzsvēris, ka veselības aprūpes attīstībai jābalstās reālā kapacitātē un kvalitātē, īpašu uzmanību pievēršot speciālistu nodrošinājumam. Stratēģiski plānots stiprināt ambulatoro aprūpi un dienas stacionāra pakalpojumus, mazinot hospitalizāciju skaitu un efektīvāk izmantojot pieejamos resursus.
Sarunas ar Madonas slimnīcu ir daļa no ministrijas plašāka dialoga ar Latvijas slimnīcām par 2026. gada finansējuma principiem un valsts apmaksāto pakalpojumu apjomu.
Kā ziņots, Ministru kabinets šī gada janvārī atbalstīja slimnīcu tīkla pakāpenisku reorganizāciju līdz 2029. gadam, paredzot pāreju no piecu līmeņu sistēmas uz trim - lokālajām, reģionālajām un daudzprofilu slimnīcām.
Reformas mērķis ir uzlabot pakalpojumu kvalitāti, pacientu drošību un resursu izmantošanas efektivitāti, izvērtējot katras iestādes faktisko kapacitāti, personāla nodrošinājumu un infrastruktūru, skaidro VM.
Madonas slimnīca ir trešā līmeņa ārstniecības iestāde ar 90 stacionārajām gultām. Iestāde nodrošina terapiju, ķirurģiju, ginekoloģiju, grūtniecības un dzemdību aprūpi, pediatriju, kā arī papildu pakalpojumus hronisko pacientu aprūpē, traumatoloģijā un neiroloģijā.
Slimnīca pieder Madonas novada pašvaldībai. Slimnīca 2024. gadā strādāja ar 14 079 382 eiro apgrozījumu un 488 034 eiro peļņu.
Tāpat vēstīts, ka šonedēļ Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēdē izskanējis aicinājums veselības ministram uzmanīgi pieņemt lēmumus par slimnīcu tīkla izmaiņām.
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis vērtēja, ka paziņojumi par slimnīcu līmeņa samazināšanu izraisa speciālistu aizplūšanu no reģioniem uz Rīgu.
Ministru aicināja ņemt vērā, ka jau pašlaik ir būtiskas atšķirības starp pakalpojumu pieejamību reģionos un Rīgā. Ja Rīgas reģionā neatliekamā palīdzība ir sasniedzama aptuveni pusstundas laikā, tad reģionos šādas iespējas nav.
Tādēļ, ja tiks pieņemts lēmums par atteikšanos no neatliekamās palīdzības vairākās reģionu slimnīcās, izveidosies plašas teritorijas, kur ārsta palīdzība klātienē nebūs pieejama, klāstīja Zeitmanis.
Kā ziņots, VM sagatavotā informatīvā ziņojuma par slimnīcu tīklu saskaņošanas procesā pašvaldības pārmet, ka ziņojums esot ļoti vispārīgs un nesniedz konkrētus risinājumus veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai un pieejamības uzlabošanai.
LPS uzsver, ka nav skaidrs, kā plāns ietekmēs slimnīcu finansējumu. Lai gan tiekot apgalvots, ka nav plānota slimnīcu slēgšana, taču finansējuma samazināšana, vienlaikus nepārskatot sniedzamos pakalpojumus, neliecinot par labu situācijas pārvaldību.
Slimnīcām tiekot radīti nopietni finanšu izaicinājumi, pastiprinās nestabilitāte un neskaidrība par nākotnes situāciju, kas ietekmē arī speciālistu piesaistes iespējas, pārmet LPS.
Tāpat pašvaldībām trūkst informācijas, vai un kā, plānojot slimnīcu tīkla reformu, ir ņemta vērā ceļu infrastruktūra un tas, ka sabiedriskā transporta pakalpojuma finansējums tiek plānots atbilstoši valsts budžeta iespējām, nevis pieejamībai, kas radot riskus pakalpojumu nodrošināšanā.
Šie aspekti ietekmē gan neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanas ātrumu, gan iedzīvotāju nokļūšanu uz un no pakalpojuma.
Vienlaikus, plānojot izmaiņas, akcents tiek likts uz slimnīcu sadarbību, taču trūkst konkrētības par sadarbības kritērijiem ar visām pusēm izdevīgiem nosacījumiem, lai šī sadarbība būtu efektīva un pacienta interesēs, pauž LPS.
LETA jau ziņoja, ka šogad stacionāro pakalpojumu tarifam visām slimnīcām tiks piemērots vienots koeficients 0,95, kas nozīmēšot "vienādu un taisnīgu finansējuma samazinājumu", iepriekš, tiekoties ar Ogres rajona slimnīcas vadību, paudis ministrs.
Abu Meri sacījis, ka izmaiņas līgumos par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu izriet no kopējām veselības aprūpes budžeta iespējām, tāpēc atbilstoši Valsts kontroles ieteikumiem pieejamais finansējums ārstniecības iestādēm jānovirza vienlīdzīgi un caurspīdīgi.
