Būs jādiskutē par slimnīcu profilu maiņu, un īpaši aktuāli tas ir dzemdniecībā jomā, jo dzemdību skaits Latvijā samazinās, trešdien tikšanās laikā atzinuši Veselības ministrijas (VM) un SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" pārstāvji.
Kā aģentūru LETA pēc tikšanās informēja ministrijā, veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) un Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāvji šodien tikušies ar Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības vadību.
Tikšanās laikā pārrunāti pierobežas izaicinājumi veselības pakalpojumu nodrošināšanā. Balvu slimnīca darbojas Latvijas austrumu pierobežā - teritorijā ar būtisku stratēģisku nozīmi, tāpēc tās darbība tiek vērtēta arī individuāli, uzsverot medicīniskās palīdzības pieejamību un nozīmi valsts noturības stiprināšanā, skaidro ministrijā.
Pēc VM klāstītā, slimnīcas un ministrijas pārstāvji bijuši vienisprātis, ka izmaiņas dzemdniecības pakalpojumu jomā ir jāplāno pārdomāti, izvērtējot pakalpojuma kvalitāti, reģiona iedzīvotāju vajadzības un nodrošinot drošu pacientu plūsmu un loģistiku.
Būtiska ir arī līdzsvara atrašana starp speciālistu piesaisti un noturēšanu un iespējām nodrošināt viņiem ekonomiski pamatotu un ilgtspējīgu nodarbinātību reģionālajā ārstniecības iestādē, akcentējušas puses.
VM ar apvienību vienojās turpināt kopīgu darbu pie risinājumiem, lai pakalpojumu nodrošinājums reģionā tam atbilstu, iezīmējot nākamās tikšanās jau tuvākajā laikā.
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība ir trešā līmeņa slimnīca ar 78 stacionāra gultasvietām. Trešā līmeņa slimnīcām noteiktie obligātie profili ir terapija, pacientu aprūpe, ķirurģija, ginekoloģija, grūtniecības un dzemdību aprūpe un pediatrija.
Papildus obligātajiem profiliem slimnīca nodrošina arī hronisko pacientu aprūpi un neiroloģijas pakalpojumus.
Slimnīcu apvienības kapitāldaļu turētāji ir Balvu novada pašvaldība, SIA "Medicīnas sabiedrību vadība" un Gulbenes novada pašvaldība.
Kā vēstīts, Ministru kabinets janvārī izskatīja VM informatīvo ziņojumu "Par slimnīcu tīklu" un atbalstīja pakāpeniskas pārmaiņas slimnīcu tīklā līdz 2029. gadam.
Pārmaiņu mērķis ir noteikt skaidrus slimnīcu līmeņus un profilus vienotā veselības aprūpes sistēmā, stiprināt neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību un veicināt sadarbību starp dažādu līmeņu ārstniecības iestādēm. Attīstības process vērsts uz pacientu drošību, ārstēšanas kvalitātes uzlabošanu un nozares cilvēkresursu stiprināšanu, vienlaikus nodrošinot efektīvu valsts finansējuma izlietojumu, skaidro VM.
Ziņojumā aktualizēts arī jautājums par dzemdību palīdzību. Tajā norādīts, ka 2024. gadā Latvijā bija 12 366 valsts apmaksātas dzemdības, kas ir par 13,3% jeb 1901 dzemdību mazāk nekā 2023. gadā.
Grūtniecību un dzemdību aprūpi Latvijā nodrošina 17 stacionārās ārstniecības iestādes. Visās slimnīcās, kas sniedz dzemdību aprūpi, ir vērojams dzemdību skaita samazinājums, izņemot Ogres rajona slimnīcu, kurā 2024. gadā bija par 70 dzemdībām vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Savukārt 2023. gadā astoņās ārstniecības iestādēs dzemdību skaits bija mazāks par 500 dzemdībām. Mazāk par 500 dzemdībām notika Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā, Kuldīgas slimnīcā, Dobeles un apkārtnes slimnīcā, Jēkabpils reģionālajā slimnīcā, Madonas novada pašvaldības slimnīcā, Preiļu slimnīcā, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā, kā arī Rēzeknes slimnīcā.
Kā liecina Nacionālā veselības dienesta dati, arī 2024. gadā šajās iestādēs dzemdību skaits samazinājās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un gandrīz visās no tām, izņemot Kuldīgas slimnīcu, dzemdību skaits nesasniedz 400 dzemdības gadā.
Turklāt trīs ārstniecības iestādēs dzemdību skaits bija nedaudz vairāk nekā 200 dzemdību gadā, bet vienā ārstniecības iestādē pat nesasniedza 200 dzemdības gadā.
Šobrīd, lai dzemdību aprūpes profils tiktu saglabāts ārstniecības iestādē, dzemdību skaitam iepriekšējā periodā jābūt vismaz 200, un demogrāfiskās tendences neliecina, ka situācija varētu uzlaboties un dzimstības rādītāji palielināties, norādījusi VM.
Tāpat vēstīts, ka NVD šobrīd gatavo līgumus ar ārstniecības iestādēm par valsts apmaksāto pakalpojumu apjomu šim gadam, ņemot vērā kopējās veselības aprūpes budžeta iespējas, kā arī ievērojot Valsts kontroles ieteikumus, ka finansējuma sadalei jābūt vienlīdzīgai un caurspīdīgai visā slimnīcu tīklā.
VM patlaban organizē tikšanās ar visām slimnīcām Latvijā, lai pārrunātu šī gada finansējuma nosacījumus, valsts apmaksāto ārstniecības pakalpojumu apjomu un slimnīcu tīkla turpmāko attīstību.
